Adrianas un Paulas smiekli kontrastē ar to, cik nopietnas patiesībā ir nodarbības te, kādreizējā Skrundas lokatora un militārās pilsētiņas apkaimē. Meitenes nākamās desmit dienas pavadīs šādi – mācoties maskēties, šaušanas apmācībā, ierindas mācībā.
"Piedalīties, atbalstīt savējos, lepoties ar savējiem. (..) Jo vairāk piedalīsies, jo vairāk uzzināsi, vai vairāk jutīsies ieinteresēts tajā visā. Tas nav vienas dienas pasākums. Vairāk vai mazāk patīk tieši pats process, kad ir jāslēpjas, tas vairāk patīk," stāstīja jaunietes.
Militāro mācību apgūst 10. klasē un tehnikumu pirmajos kursos. "Daudziem tas vairāk asociējas ar militāro.
Bet tā tomēr ir valstiskuma audzināšana, piederība savai valstij, patriotisms. Manuprāt, jauniešiem vajag arī kaut ko tādu," sprieda Jaunsardzes centra 1. novada pārvaldes vadītājs Artis Guzlēns.
Īpaši liela interese par šīm mācībām esot tagad, kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. "Vairāk skolas aktīvāk sāka pieteikties pēc kara sākuma Ukrainā, vairāk pieteicās tai valsts aizsardzības mācībai. To realizēsim vairāk nākamgad," atzina Guzlēns.
Jaunieši no Vecumnieku vidusskolas ieroci iemācījušies salikt jau Jaunsardzē un nometnē viņiem nekas nešķiet grūti.
"Viegli, vienkārši vajag iemācīties," sacīja nometnes dalībniece Elīze Zaiceva no Vecumniekiem, norādot, ka viņa patriotismu apgūst gan ģimenē, gan jaunsargos. Arī nometnes dalībnieks Haralds Geslers atzina: "Es [patriotismu] esmu apguvis no savas ģimenes, apkārtējiem. Vienmēr visi Latvijas svētki tiek svinēti un tuvu pie sirds tiek nolikts."
Nometnes vadītājs Henrijs Liepājnieks stāstīja, ka sākotnēji jaunieši ir nedaudz nebijušies. "Tad tiek instruēti, iziet cauri apmācībai un nometnes beigās izskatās pieaugušāki.
Viņi spēj saplānot laiku, visu laiku trenējas ievērot programmu. Un raksturs ir rūdītāks. Viņi spēj sadarboties un strādāt komandā.
Un šīs iemaņas var noderēt krīzes situācijās. Ir izkāpuši no komforta zonas."
Šādas nometnes notiks arī augustā. Bet no 2024. gada valsts aizsardzības mācība plānota obligāti.
