Vēža reģistrs – vēl nepabeigts un nepilnīgs

Valsts kontrolē, kas rūpīgi analizējusi onkoloģijas jomu, uzsver – pilnvērtīgi dati ne tikai ļautu rūpīgi sekot līdzi pacientu ārstēšanai un tās izmaksām, bet arī palīdzētu ārstēt labāk un plānot atbilstīgu budžetu.   

Reģistrs varētu palīdzēt pieņemt lēmumus par ārstēšanu

Par ieceri ieviest Vēža reģistru, kurā glabātos dati par pacientu diagnozēm un ārstniecību, runāts gadiem ilgi.

Ieguvumi no šādu datu apkopošanas vienuviet ir daudzi un dažādi.

Cita starpā Vēža reģistra dati varētu palīdzēt arī pieņemt lēmumus par dārgu medikamentu apmaksu pacientiem, kuri vienotā valsts atbalsta mehānismā neiekļūst.

Piemēram, reģistrā glabātos dati par medikamentiem, kas lietoti un cik cilvēki ir ar tiem izārstēti, cik ekonomiski attaisnojama zāļu apmaksa kādai pacientu grupai var būt.

Nauda iedota, izveide nesokas 

Reģistra izstrādei savulaik tika piešķirta nauda, bet ar tā izveidi sokas grūti, secināja Valsts kontroles revidenti.

"Lai mēs reālistiski varētu plānot finansējumu, lai mēs varētu veidot prioritāšu secību, kam ir vislielākā ietekme uz veselības rādītājiem sabiedrībā, šobrīd šo datu nav," rezumēja Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa.

"Revīzijas laikā dati bija par 2017. gadu. [..] Tā situācija vēl diemžēl ir informatīvie ziņojumi, un, ja ne darba grupas, tad mēs viņas saucam par domnīcām," stāstīja Āboliņa.

Par Vēža reģistra izveidi un iedarbināšanu atbild Nacionālais veselības dienests un Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (RAKUS).

Nacionālais veselības dienests (NVD) skaidroja, ka "no 2024. gada 1. janvāra e-veselībā darbojas jauna funkcionalitāte – vēža pacienta karte un slimnīcām tiek nodrošināta iespēja iesniegt datus statistikas vajadzībām par onkoloģijas pacientiem un papildu pamatinformāciju par ārstēšanu. Līdz šī gada augustam, izmatojot jauno funkcionalitāti, jau ir iesniegtas gandrīz 10 000 jaunas vēža pacientu kartes gan par 2024. gadu, gan par iepriekšējiem gadiem, kas vēl nebija reģistrā ievadīts".

Kad reģistrs būs gatavs – iesaistītie neprognozē

Bet kad reģistrs būs pavisam gatavs? To ne NVD, ne citas iesaistītās puses neņemas prognozēt.

"Mums nav šādas vienotas veselības sistēmas visā Latvijā, kur mēs varētu ņemt datus un nodot uzreiz reģistram. Šis darbs šobrīd notiek absolūti manuāli," atzina RAKUS onkoloģe, ķīmijterapeite, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) sabiedrības veselības analītiķe Elīna Liepiņa.

"Ārstniecības iestādes pieņem papildu darbiniekus statistikas nodaļās. Bet tas ir nepietiekami. Mēs nekad tā nevarēsim ne datu apjomu, ne arī kvalitāti [panākt]," sacīja Liepiņa.

Ziedot.lv palīdzību onkoloģijas zāļu iegādei šogad lūguši jau 95 cilvēki. Bet tā ir tikai tā daļa no visiem slimniekiem, kas publiski sabiedrību lūdz palīdzēt.

Ārste Liepiņa kā piemēru min –

pašlaik, kad Nacionālais veselības dienests vaicājot, cik ir pacientu, kas kādas zāles saņēmuši un kāds ir bijis efekts, neesot ko atbildēt, jo šādu datu nav.

"Es teiktu, ka izpildīta ir tikai šī puse, kas ir no NVD puses, lai būtu šis reģistrs kā forma – vēža pacienta karte. Tas ir labi. Bet nav no ārstniecības puses, nav šīs digitālās sistēmas, kur tad šie dati varētu migrēt elektroniski uz vēža reģistru. Absolūti nav," atzina RAKUS pārstāve.

Jautāta, kad tas varētu būt, viņa vien bilda: "Grūti teikt."

"Pagājušais gadsimts"

Tikmēr "Onkoalianses" valdes locekle Olga Valciņa, atskatoties uz šo procesu un solījumiem pacientiem, norādīja – viņai esot sajūta, ka atbildīgajiem trūkst redzējuma par visu situāciju onkoloģijā kopumā.

"Tikko mēs kaut ko speciāli kaut kur vadām, tas jau ir pagājušais gadsimts.

Mūsdienīgi vēža reģistri nav datu masīvs, kur kāds kaut ko vada, bet mūsdienīgs vēža reģistrs ir tas, kas savāc informāciju. Tas nozīmē, ka, pirmkārt, ir jādefinē datu lauki, kuri ir obligāti visiem jāvāc savās datu bāzēs, lai var tās atlasīt vēža reģistrā," sacīja Olga Valciņa.

Bez vēža reģistra ar vēža aprūpi saistītos procesus nevar uzlabot, saka visi iesaistītie.