Likumā tagad būs noteikts, ka bērnu drīkst adoptēt uz ārvalsti, ja bāriņtiesa, kas lēmusi par ārpusģimenes aprūpi, saņem Ārvalstu adopcijas komisijas atzinumu, "kurā ietverts secinājums, ka adoptētāji ir laulātie Latvijas Satversmes 110. panta izpratnē, kā arī adopcijas process uz ārvalsti atbilst likumā noteiktajiem bērna tiesību aizsardzības principiem un bērna labākajām interesēm", informēja Saeimas Preses dienests.
Savukārt, ja bērnu adoptē viņa radinieks vai ja adoptē otra laulātā bērns, to drīkstēs izdarīt arī uz ārvalsti, kurai nav saistoša 1993. gada 29. maija Hāgas konvencija par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos, kā arī 1989. gada 20. novembra Bērnu tiesību konvencija. Tas nozīmē, ka šādos gadījumos adopcija, piemēram, uz ASV būs iespējama.
Turklāt šādā gadījumā adopcija būs iespējama arī bez Ārvalstu adopcijas komisijas atzinuma.
Likums arī noteikts, ka persona, kura sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, nedrīkstēs būt par viesģimeni līdz dienai, kad sodāmība dzēsta vai noņemta.
KONTEKSTS:
Pēc savulaik sabiedrisko mediju rubrikā "Sistēmas bērni" izpētītā, ka bērnu adopcijas procesi uz ārvalstīm mēdz būt līdz galam necaurskatāmi, ar to saprotot, ka ziņas par bērnu tālāku likteni reizēm pat iztrūka, Saeimas deputāti 2021. gada izskaņā lēma šos procesus sarežģīt. Tai skaitā nosakot, ka uz ASV, kur devās vairums bērnu, adoptēt ir aizliegts. Arī attiecībā uz citām pasaules valstīm ieviesti stingrāki nosacījumi par bērnu adopciju, paredzēja 2021. gada grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā.
Kopš šīm likuma izmaiņām adopciju skaits uz ārvalstīm būtiski sarucis. 2022. gadā uz ārzemēm adoptēti pieci Latvijas bērni. Tie visi bijuši pirms likuma grozījumiem iesākti adopcijas procesi, ko tādēļ ļāva pabeigt.
