Panorāma

Katoļu baznīca šokēta par priestera aizturēšanu; aicina ziņot

Panorāma

Panorāma

Skola kā iespēja: izglītības kvalitātes rādītāji

Latvijā liela zināšanu plaisa starp bērniem lauku un pilsētu skolās

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Raugoties uz izglītības kvalitāti, redzams, ka vēl pirms apmēram 15 gadiem Latvijas skolēnu vidējie sasniegumi auga ļoti strauji. Diemžēl "izaugsme" nav vārds, kas jālieto, raksturojot situāciju pašlaik.

Vēl 2009. gadā Latvijas skolēnu vidējie sasniegumi visās satura jomās 49 valstu konkurencē auga visstraujāk. Šobrīd aina cita. Izaugsmes nav, un priecājamies par vidējā sliekšņa pārkāpšanu.

"Mums kopš iepriekšējā cikla 2015. gadā ir statistiski nozīmīgs pieaugums matemātikā. Matemātikā mēs esam pakāpušies virs OECD valstu vidējā līmeņa. Dabaszinātnēs mēs esam vidējā līmenī starp OECD valstīm un lasīšanas kompetencē esam nedaudz zem," pastāstīja Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesors Andris Kangro.

Vienlaikus viņš norādīja, ka izmisumam gluži pamata nav, jo runa ir par pasaules spēcīgākajām valstīm. "Tas nozīmē, ka pasaulē mēs esam krietni virs vidējā līmeņa, jo OECD valstis ir augšgalā, ja mēs veidojam tādu sarakstu par skolēnu kompetencēm," sacīja Kangro.

Taču tas, par ko būtu jāsatraucas, ir plaisa starp lauku un pilsētu skolu skolēnu zināšanām.

Izglītības ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība") uz komentāru par lauku skolu slēgšanu atbildēja ar pretjautājumu: "Vai mēs esam gatavi norakstīt savu bērnu nākotni?" Tas radīja pamatīgu viedokļu vētru sociālajos tīklos.

To, ka Latvijā lauku un pilsētu skolu audzēkņiem tiešām ir nevienlīdzīgs zināšanu līmenis, apstiprina dažādi dati. Piemēram centralizēto eksāmenu rezultāti. Izteikta atšķirība ir matemātikā, fizikā, ķīmijā, mazāk – latviešu valodā.

"Mums ir ārkārtīgi liela izkliede šajā ziņā. Mums ir ārkārtīgi labas skolas, kas tiešām ir pasaules līmenis. Diemžēl viena daļa šo skolu absolventu aiziet studēt ārzemēs, jo viņi saprot, ka šeit varbūt nav tik plaša un dziļa piedāvājuma programma augstskolās. Bet mums ir arī diemžēl tādas skolas, no kurām jauniešiem pēc tam dzīvē nav, ko darīt. Nu, un tad ir lielveikala kase, kas, protams, nav interesanti vidusskolas absolventam," sacīja Kārlis Šadurskis ("Jaunā Vienotība"), kurš izglītības ministra amatā bija no 2002. līdz 2004. un no 2016. līdz 2018. gadam.

Arī dažādi starptautiski pētījumi uzrāda šo tendenci. Gan bieži pieminētais OECD PISA, kurā regulāri starptautiski novērtē 15 gadus vecus skolēnus, gan arī cits starptautiskais pētījums TIMSS, kurā apkopo 4. klašu skolēnu zināšanas.

2019. gada pētījuma dati uzrāda plaisu starp pilsētām un laukiem jau sākumskolās.

Bet, piemēram, Igaunijā šādas problēmas vairs nav. "Šobrīd igauņiem tā ir samazinājusies. Atšķirības skolu kvalitātē pilsētā un laukos gandrīz vairs nav. Es domāju, ka tas liecina par skolu tīkla sakārtošanu. Mums šī efekta nav," sacīja Kangro.

Latvijā problēma esot mantojums no kādreizējā finansējuma modeļa "Nauda seko skolēnam", kas lielajām skolām ļāva piesaistīt labākus speciālistus. Lauku skolām šādas iespējas nebija. Šis modelis pērn atcelts, bet par to, vai un cik ātri tas atrisinās problēmu, vēl nevar spriest.

Turklāt līdz pat 2021. gadam Latvijā, vērtējot izglītības kvalitāti, skolēnu sasniegumi vispār netika ņemti vērā. Un tas nav līdzējis nedz plaisas mazināšanai, nedz izglītības kvalitātes celšanai kopumā.

"Te ir būtiska atšķirība. Vienkārši jums ir tiesības uz izglītību vai uz iekļaujošu un kvalitatīvu izglītību," norādīja Izglītības kvalitātes valsts dienesta Kvalitātes nodrošināšanas departamenta direktors Rolands Ozols.

Cerību, ka izglītības kvalitāte gan augs, gan arī izlīdzināsies starp skolām, bijušais izglītības ministrs Kārlis Šadurskis pamato ar ieviestajiem kvalitātes rādītāju kritērijiem:

"Tās vidusskolas, kur matemātikas centralizētā eksāmena rezultāts ir 25–30% vidējais, nu, tā ir vienkārši bērnu nākotnes bojāšana. Tā ka šie kvalitātes kritēriji ir ļoti svarīgi."

Tātad, lai skola varētu saņemt finansējumu, šobrīd obligāto centralizēto eksāmenu indekss nedrīkst būt zemāks par 40%.

Vienlaikus Izglītības kvalitātes valsts dienestā norādīja – tas, ka sabiedrībā skolas kvalitāti vērtē tikai pēc skolēnu sasniegumiem, esot aplami. Tāpat jāanalizē, piemēram, cik viegli un ātri skolēni tiek līdz skolai, vai pedagogi ir pietiekami profesionāli, vai bērni skolā jūtas psiholoģiski droši un vai, piemēram, mācību procesa atbalstā iesaistās arī vecāki. Diemžēl arī visos šajos rādītājos Latvija jau atkal uzrāda viduvējus rezultātus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti