Valsts drošības pastiprināšanai viens no kritiskajiem nākotnes uzdevumiem ir skaitliskā sastāva palielināšana. Tāpēc svarīgs ir valsts aizsardzības dienests.
"Mēs varam nopirkt visas modernākās tehnikas un tehnoloģijas, kādas pasaulē ir, bet, ja mēs tam aizmugurē nevaram nolikt cilvēku, tad nekas nebūs," sacīja Gaugers.
Komentējot situāciju ar pretgaisa aizsardzību, viņš norādīja uz valsts ieceri iegādāties attiecīgās aizsardzības sistēmas: "To minimumu, lai mēs varētu aizsargāt savas debesis līdz brīdim, kad ierodas sabiedrotie, tad mēs izdarīsim paši. Vai tas atrisinās kopējo problēmu un spēsim vienlaikus aizsargāt visu Latviju no gaisa, – nebūt ne. Bet pamatvajadzības, lai aizsargātu vienības, noteiktu kritisko infrastruktūru, to mēs varēsim izdarīt. Bet tas ir ļoti, ļoti dārgi."
KONTEKSTS:
Saeima konceptuāli atbalstīja Valsts aizsardzības dienesta (VAD) likumprojektu, kas paredz Latvijā pakāpeniski ieviest obligāto aizsardzības dienestu.
Likumprojekts paredz, ka VAD ir valsts dienesta veids, kurš ietver valsts aizsardzības militāro dienestu un valsts aizsardzības civilo dienestu.
Līdz šim atbalstītā VAD likumprojekta redakcija paredz, ka valsts aizsardzības dienestu varēs pildīt vienā no trim veidiem – 11 mēnešus Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā, piecus gadus Zemessardzē kopumā, pildot dienesta uzdevumus ne mazāk kā 21 individuālās apmācības dienu un ne vairāk kā septiņas kolektīvās apmācības dienas katru gadu, vai arī piecu gadu laikā apgūstot augstskolu un koledžu studentiem paredzēto rezerves virsnieka programmu ar kopējo apmācību un dienesta uzdevumu izpildes laiku ne mazāk kā 180 dienas. Par dienestu paredzēta arī alga.
VAD būs pakļauti pilsoņi – vīrieši viena gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas vai, ja pilsonis turpina iegūt izglītību (izņemot augstāko izglītību) – viena gada laikā pēc izglītības iestādes absolvēšanas, bet ne vēlāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai.
