Dienas ziņas

Bezdarba rādītāji Latvijā februārī 7%

Dienas ziņas

(Zīmju valodā). Dienas ziņas

LIZDA prasa nostiprināt politisko atbildību par neizpildīto

Pedagogu arodbiedrība prasīs likumos nostiprināt politisko atbildību par neizpildīto

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) gatavojas trīs dienu streikam un protesta akcijai, pieprasot algu pieauguma grafiku un slodžu sabalansēšanu, tikmēr nozares ministrija sola algu grafiku pieņemt līdz streika datumam. LIZDA arī prasīs Saeimas deputātiem likumā nostiprināt politisko atbildību, kas iestātos, ja politiķi un amatpersonas nepildītu likumā rakstīto.

ĪSUMĀ:

  • LIZDA tikās ar IZM un nozares ekspertiem, pārrunājot arodbiedrības prasības.
  • Čakšas padomnieks sola: Algu celšanas grafiku pieņems aprīlī, pirms pieteiktā streika.
  • Pati ministre sanāksmē nepiedalījās. 
  • LIZDA vadītāja: Politiķi var par streika pieteicēju prasībām lemt pašā pēdējā brīdi.
  • LIZDA: Te redzam, ka ir nepieciešami grozījumi Streiku likumā.
  • Sanāksmē apsprieda skolotāju algas, profesionālās izglītības un zinātnes finansējumu.
  • Opozīcijas deputāts: LIZDA satraukumam ir pamats.
  • LIZDA vērsīsies Saeimā, lai ar likumu noteiktu politisko atbildību par likumu un noteikumu nepildīšanu.
  • "Delnas" pētnieks: Latvijā kopumā situācija ar politiskās atbildības uzņemšanos un tās pieprasīšanu nav laba.
  • LIZDA: Ir arī pozitīvas vēsmas – jauni mācību līdzekļi, sāka slodžu balansēšana.

LIZDA: Politiķi par streika prasībām var turēt neziņā līdz pēdējam brīdim – būtu jāmaina streika likums
00:00 / 04:08
Lejuplādēt

Arodbiedrību namā Rīgā pirmdien, 20. martā, kopā nāca nozares eksperti, politiķi un arī ministrijas vadība, lai uzklausītu arodbiedrības sūdzības par "vairāku [..] tiesību aktu neizpildi no valsts amatpersonu puses, kas ne tikai ietekmē izglītības un zinātnes nozarē strādājošos, bet arī mazina sabiedrības uzticēšanos valsts varai un veido negatīvu tiesisko apziņu".  

LIZDA pieprasa:

  • noteikt skolotāju zemākās darba likmes no 1.septembra, no 2024.gada 1.janvāra un no 2025.gada 1.janvāra
  • sabalansēt darba slodzes principus no 2023.gada 1.septembra visām pedagogu grupām
  • atbilstoši pedagogu algas pieaugumam palielināt mērķdotācijas apmēru uz vienu izglītojamo
  • vidēja termiņa budžetā paredzēt finansējumu algu pieaugumam 2023. – 2025.gadā

Pēc divas stundas garās apspriedes LIZDA mītnē no pārkarsušās telpas pie žurnālistiem pirmais iznāca nozares ministres padomnieks Sergejs Ancupovs.

"Tas grafiks, tas tagad valdībā ir, es ļoti ceru, līdz aprīļa vidum tas tiks pieņemts. Katrā ziņā, līdz 1. septembrim būs nauda, viss būs!" solīja Ancupovs.

Viņš izteicās, ka nozares likumus ministrija ievēro, no kā izriet, ka arodbiedrības pārmetumi, kas šobrīd atkal vedina uz jaunu streiku, ir nepamatoti. Tomēr radio ierakstā viņš šo tēzi negribēja atkārtot.

Dalību apspriedē pēdējā brīdī bija atteikusi arī pati ministre Anda Čakša no "Jaunās Vienotības".

Arodbiedrības līdere Inga Vanaga toties bija gatava atbildēt uz visiem mediju jautājumiem, un sarunu ar Latvijas Radio sāka ar atskārsmi, ka problēmas ir pat Latvijas streiku likumdošanā, kas sabiedrību līdz pat 24. aprīlim, kad ir pieteikta trīs dienu ilga pedagogu protesta akcija, turēs neziņā, vai tā patiešām notiks.

"Streiku likuma nianse, kas ir diezgan neērta un nekorekta pret streikotājiem, – politiķi var nerrot streika pieteicējus līdz pēdējam. Kaut vai svētdien vakarā lemt, ka izpilda vienošanos, un mums nav juridiska pamata streikot, ja negribam pazaudēt visu – sabalansēto darba slodzi un algas kāpumu. Te mēs arī redzam, ka ir nepieciešami grozījumi Streiku likumā," norādīja Vanaga.

Viņa skaidroja, ka pirmdienas sanāksmē apspriesti trīs temati. Pirmais – par pedagogu darba samaksu, ko nosaka izglītības attīstības pamatnostādnes un valdības lēmums par streika vienošanos, kā arī, protams, Izglītības likums.

Otrā apspriestā joma – profesionālās izglītības finansējums, kam izmaksu grozs neesot pārskatīts kopš 2007. gada, kaut 2023. gada budžetā tam piešķirta nauda.

Un trešā – zinātnes finansējums, ko balsta Zinātniskās darbības likums un zinātnes attīstības pamatnostādnes.

Tam, ka arodbiedrības satraukumam ir pamats, piekrita sanāksmē klātesošais Saeimas deputāts Andris Šuvajevs no "Progresīvajiem".  Šāda situācija nedrīkst būt, teica Šuvajevs, kā piemēru minot Zinātniskās darbības likumu, kur minēts, ka katru gadu jāpalielina zinātnes finansējums par 0,15% no iekšzemes kopprodukta (IKP), līdz tas sasniedz vienu procentu no IKP. Šī gada finansējumam jābūt 60 miljoniem, bet realitātē ir 20 miljoni. Atruna – ierobežotais budžets.

"Tas nav pareizi, tas nav leģitīms attaisnojums, tā ir vainas novelšana uz nespēju efektīvi plānot, īstenot labu pārvaldības procesu. Ja ir pārliecība, ka likumu nevarēs izpildīt pārskatāmā termiņā, tad ir jāmaina likums," norādīja Šuvajevs.

Tikmēr sarunās arī apspriesta politiskās atbildības noteikšana gadījumos, kad politiķi nepilda spēkā esošos tiesību aktus.

Arodbiedrība plāno vērsties parlamentā, lai ar likumu noteiktu politisko atbildību par likumu un noteikumu nepildīšanu.

"Lūkosim, kurā likumā varētu veikt grozījumus, lai palielinātu politiķu atbildību, ja netiek ievēroti spēkā esoši normatīvie akti. Neizslēdzot, ka viens no atbildības variantiem varētu būt, ka ir jāatkāpjas no amata. Ja tu esi noteiktā amatā un nevari noteiktu laiku izpildīt spēkā esošu likumu, valdības lēmumu, tad politiķiem arī būtu jāuzņemas atbildība," skaidroja Inga Vanaga.

Viņa saskaitījusi, ka pēdējo 30 gadu laikā skolotāju arodbiedrība rīkojusi gandrīz 30 protesta akcijas, kas saistītas ar likumu neizpildi, pedagogu algām un darba algu paaugstināšanas grafiku.

Izglītības un zinātnes ministrijā atbild, ka soli pa solim, bet ejot uz priekšu.

"Teikt viennozīmīgi, ka [solījumi] netiek pildīti, nevaru. Ir lietas, kas attiecas uz grafiku; tādā veidā, kā bija vienošanās, precīzs grafiks šobrīd nav. Bet tas tiek risināts. Tur ir vēl tehniskās nianses," skaidroja Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Kārlis Strautiņš.

Viņš sacīja, ka grafiks būšot "tuvākajā laikā. Tātad tādā vai savādākā veidā viņš būs. Tas pirmais, pie kā mēs paliekam, ka pirmais solis – 8,50 būs par stundu no 1. septembra".

Diskusijā pirmdien izteikt savu viedokli un priekšlikumus tika aicināti arī valsts un nevalstiskā sektora pārstāvji. Un viena no atziņām – Latvijā kopumā situācija ar politiskās atbildības uzņemšanos un tās pieprasīšanu nav visai laba, norādīja "Sabiedrības pret atklātību – Delna" pētnieks Olafs Grigus.

"Protams, ka, pirmkārt, tas ir jautājums par politisko atbildību. Saeimas pārraudzība pār izpildvaru. Tad arī jautājums par to, vai kādu taisnību var meklēt Satversmes tiesā. Ir bijuši jau daži gadījumi, kad līdzīgi jautājumi tiek skatīti. Tas nav tikai izglītības nozares jautājums, tas nav tikai zinātnieku jautājums. Šis ir jautājums par normatīvo aktu izpildi un atbildības prasīšanu politiķiem," sacīja Olafs Grigus.

 Arodbiedrības līdere Inga Vanaga gan atzina, ka arī pozitīvas vēsmas nozarē ir jūtamas: pašlaik skolās vairāk ieplūst jauni mācību līdzekļi, uzsākta slodžu sabalansēšana, zinātnei finansējums tomēr ir pielikts, lai arī ne solītajā apmērā.

KONTEKSTS:

Vienošanās par skolotāju algām un slodzēm panākta pērn septembrī, lai nenotiktu pieteiktais skolotāju streiks, taču līdz šim nav apstiprināts LIZDA prasītais skolotāju algu celšanas grafiks, par slodzēm netiek runāts. Iepriekš LIZDA deva valdībai laiku līdz 15. martam streika prasību izpildei, bet, nesaņemot gaidīto, LIZDA sola 24. aprīlī protesta akciju un 3 dienu streiku. Ja arī pēc streika prasības nebūs izpildītas, LIZDA lems par tālāko rīcību.

Tikmēr premjers iepriekš ne reizi vien ir uzsvēris, ka valsts nespēs atļauties turpmāk celt pedagogu algas bez skolu tīkla reformas. Tomēr saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvājumu pašvaldībās, kur reformas ir notikušas – skolu tīkls ir sakārtots un skolās ir lielāks skolēnu skaits, pedagogu atalgojums no 1. septembra nemainīsies.  Čakša paziņoja, ka IZM mērķis ir celt pedagogu zemākās stundas likmes.

LIZDA uzskata, ka atalgojums no 1. septembra ir jāceļ visiem pedagogiem. Tāpēc tā aicinājusi pārskatīt vidējās izmaksas par skolēnu, lai pedagogs par katru nostrādāto stundu saņemtu par vienu eiro vairāk nekā līdz šim. Nepalielinot viena skolēna vidējās izmaksas, pedagogi, kuri jau šobrīd saņem 8,5 eiro vai vairāk par katru nostrādāto stundu, neiegūs nekādu algas pielikumu. Un šādi pedagogi, saskaņā ar LIZDA aplēsēm, ir 23 pašvaldībās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti