Vāc ziedojumus un zākā tos, kas grib palīdzēt
Dod pieci! 2024
Jau 11. sabiedrisko mediju labdarības maratons "Dod pieci!" šogad pievērsīsies veselības aprūpes trūkumiem Latvijā, izgaismojot finansiālo bezizeju, ar ko saskaras cilvēki ar kritiskām un akūtām veselības problēmām, kuriem nepieciešama tūlītēja palīdzība, bet valsts ārstēšanās izmaksas nesedz. Tie ir gadījumi, kad cilvēkus no dzīvības šķir konkrēta un pašiem nesasniedzama naudas summa.
"Dod pieci!" kā allaž nedēļas garumā – no 13. līdz 19. decembrim – raidīs no īpašās stikla studijas Doma laukumā Rīgā. Līdz tam iespējams ziedot arī "Dod pieci!" akcijas lapā "Ziedot.lv" mājaslapā.
"Lūdzu, pārzvaniet pēc 10 minūtēm. Man jāiet uz kardiogrammu," tā tikko, uzzinot sarunas tematu, Latvijas Radio atbildējis vīrietis vārdā Austris Jansons. Sava riepu biznesa dēļ viņš pazīstams kā "Riepu Austris". Pirms vairāk nekā gada sociālajā platformā "Facebook" viņš publicēja attēlu no portāla E-veselība, kurā norādīts, ka viņam ir diagnosticēta multiplā skleroze. Tā ir neizārstējama slimība, kuras laikā imūnsistēma kļūdaini uzbrūk paša organisma audiem un bojā galvas un muguras smadzenes.
Iedzīvotāju palīdzību Jansons sāka lūgt vēl pirms diagnozes publicēšanas, aicinot ziedot uz privātu kontu.
Vajadzīgā summa – 65 000 eiro cilmju šūnu transplantācijai, ko izraudzījies veikt Meksikā, jo tur esot viena no labākajām slimnīcām pasaulē. Latvijā tad to vēl neveica, taču slimniekiem jau vairākus gadus bija pieejamas valsts apmaksātas zāles.
Pagājušā gada vasarā portālam "La.lv" Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas ārste Daina Pastare norādīja, ka zāļu efektivitāte ir tāda pati, kā cilmes šūnu transplantācijai. Taču Jansons turpināja lūgt naudu ārstēšanai Meksikā.
Šogad vasaras sākumā viņš savā "Facebook" profilā ierakstīja, ka saziedoti 37 000 eiro, kas gan esot par maz, lai mērķi īstenotu. Ap to laiku Latvijā pirmo reizi pārstādīja cilmes šūnas multiplās sklerozes pacientei. Pēc mēneša Jansons paziņoja, ka viņam strauji kļuvis sliktāk, bet saziedotā nauda nav palielinājusies. Tāpēc nolēma, kā viņš raksta, riskēt un procedūru veikt Latvijā.
Savukārt naudu paredzējis veltīt fizioterapijas procedūrām, zobu labošanai, bet daļu jau esot iztērējis, piemēram, zālēm un ap 5000 eiro vērtām analīzēm Vācijā.
Pēc it kā veiktās kardiogrammas uz vairākiem Latvijas Radio zvaniem Jansons neatsaucās. Tajā pašā laikā viņš "Facebookā" publicēja ziņas un atbildēja uz iedzīvotāju jautājumiem.
Jansons: "Diez mediji beidzot no manis atjāsies? Tikko zvanīja no Latvijas Radio! Pilnīgi šķiet, ka kāds speciāli pasūta nomelnošanas kampaņu. Bet lai tak darbojas, man jādomā par ātrāku atlabšanu, nevis medijiem, kuri meklē haipu uz mana veselības rēķina."
"Ja drīkst zināt, ko prasīja?"
Jansons: "Vecā laba tēma... Ziedojumu vākšana. Visi tik sparīgi par to interesējas, tā, it kā es jau būtu vesels un par ziedotāju naudu "Bentley" būtu nopircis."
No neoficiāla, bet uzticama avota Latvijas Radio rīcībā nonākusi informācija, ka iedzīvotāju saziedoto naudu Jansons, visdrīzāk, ieguldījis kriptovalūtā, cerībā nopelnīt vairāk.
Pagājušā gada vasarā viņam palīdzēt gribēja žurnāliste Inese Supe, kura portālā "La.lv" uzrakstīja par viņu rakstu. Tajā pašā dienā Supe publicēja arī iepriekš pieminētās ārstes viedokli, kas Jansonam ļoti nepatika. Gadu vēlāk sociālo mediju platformā "TikTok" Jansons tiešraidē žurnālisti un ārsti rupji pazemoja. Viņš arī ķengāja Supes mirušo māsu: "Tā vadītāja no "Degpunktā" muti pavirināja, un, paskaties divas nedēļas vēlāk pašai vēzi atklāja. Viņa noticēja ārstam, kurš meloja. Manā skatījumā tu esi miskaste."
Par spīti piedzīvotajam žurnāliste teic, ka vēlme palīdzēt cilvēkiem nav zudusi. Darbojoties labdarības organizācijā "Palīdzēsim viens otram", viņa nevienam cilvēkam neatsakot.
"Es uzskatu, ka šī ziedotāju nauda, tā ir svēta. To drīkst iztērēt tikai tam mērķim, kam cilvēks prasa – vai tā ir veselība, ēdiens.
Mēs esam vākuši dzīvesvietām, remontiem. Tāda nepiedošana ir ļoti slikta sajūta, un es negribu dzīvot ar tādu sliktu sajūtu. Es viņam esmu piedevusi, jo viņš nav vesels cilvēks. Tas ir skaidrs, ka viņam ir šī briesmīgā slimība, tā multiplā skleroze, un es viņam tā kā pat mazliet jūtu līdzi, jo, iespējams, viņš pats nesaprot, ko viņš dara, ka viņš spļauj akā, no kuras viņam pašam jādzer. Mēs, sabiedrība, kuru viņš zākā dažādiem vārdiem, varam būt vienīgais viņa atbalsts ļoti grūtā brīdī. Es zinu, ja viņam būs nepieciešama palīdzība, es to sniegšu, bet [tikai tad], ja viņa ziedojums pārvaldīs kāda no labdarības organizācijām," atzina Inese Supe.
"Ziedotāju nauda – tā ir svēta," Latvijas Radio uzsver žurnāliste Inese Supe. Pērn vasarā viņa gribēja palīdzēt Austrim Jansonam, kurš pazīstams kā "Riepu Austris". Kā, ziedojot naudu, nenonākt iespējamo blēžu rokās? #DodPieci2024👉https://t.co/kmpgTo6qL0 pic.twitter.com/MeWDX0cJyj
— Latvijas Radio Ziņas (@LRZinas) November 19, 2024
Pārskaitīt naudu uz nepazīstama cilvēka bankas kontu ir riskanti
Pārskaitīt naudu uz nepazīstama cilvēka bankas kontu ir riskanti. Ziedotājam pār palīdzību vairs nav nekādas kontroles, norāda labdarības organizācijā "Ziedot.lv", sakot, ka iedzīvotāji tādos gadījumos nevar pārliecināties, kāda summa ir saziedota un vai palīdzība būs veltīta prasītajam mērķim.
Pēc fonda novērojumiem krāpšana ar labdarību Latvijā notiek atsevišķos gadījumos.
"Manā skatījumā sabiedrība ir pietiekami gudra, kura izvērtē, kam un kā tiek ziedots," vērtēja organizācijas pārstāve Ilze Ošāne.
"Protams, ka tā labākā prakse ir ziedot caur zināmu un uzticamu labdarības organizāciju, jo tā varētu būt kā pilna kontrole par saviem ziedojumiem. Labdarības organizācijas kontrolē uzraugošās iestādes, piemēram, "Ziedot.lv" katru gadu ir jāiesniedz padziļināta finanšu atskaite Valsts ieņēmumu dienestā. Tāpat katru gadu tiek organizēts neatkarīgs finanšu audits. Tā ir tā caurspīdīgā prakse, kas ļauj katram ziedotājam pārliecināties, ka viņa ziedojums nonāk tiešām tam mērķim, kādam tiek ziedots, un tiek izlietots tam mērķim," skaidroja Ilze Ošāne.
Priekšroku labdarības organizācijai devusi Latvijas Radio producente Evija Unāma, kuras veselība ir atkarīga no zālēm, taču viņas onkoloģiskajai slimībai valsts kompensācija nav paredzēta, – individuālo atbalstu valsts viņai atteica.
Palīdzēt bija gatavi draugi, kuri aicinājuši publiskot viņas bankas kontu, taču Unāma kategoriski atteicās.
"Vērsos pie Ziedot.lv. Pirmkārt jau tāpēc, ka šī organizācija ir uzticama, labi orientējas šādos gadījumos un zina kā process vadāms. Otrkārt – pērkot zāles individuāli, to izmaksas būtu stipri dārgākas un iegāde sarežģītāka, treškārt un pāri visam – caurspīdīgums. Esmu analītisko raidījumu producente, kas jau tā ik pa laikam sociālajos tīklos saņem dažāda veida uzbrukumus, ar kretīniskiem mājieniem un apsaukāšanu. Lai pār manu darbu nekristu ne mazākā aizdomu ēna, vai savu nelaimi neizmantoju savtīgos nolūkos – šis punkts pat šķita vissvarīgākais. Turklāt naudas lietās katram, kas ziedo, ir jāgūst pārliecība, ka finansējums aiziet patiešām konkrētam mērķim – manā gadījumā – zālēm," skaidroja Unāma.
Krāpšanās ar aicinājumiem ziedot ārstēšanai Latvijā vēl retas
Pēc Finanšu nozares asociācijas datiem pērn no Latvijas lielāko banku klientiem izkrāpti vairāk nekā 12,6 miljoni eiro. Tiesa, iedzīvotāji ne vienmēr ziņojot par šādiem gadījumiem.
Kopumā pērn varēja būt izkrāpti līdz pat 30 miljoniem eiro, pieļauj Kiberincidentu novēršanas institūcijā "Cert.lv", kur novēro, ka krāpnieki raksta e-pasta vēstules, sūta īsziņas un pa telefonu piezvana.
Lai gan saturā var būt, piemēram, "Ziedot.lv" aicinājumi, sūtītāja e-pasta adrese var būt nesaistīta ar šo organizāciju.
"Jāapseko un jāapskatās tas viss ceļš līdz tam cilvēkam un jāmēģina identificēt, cik leģitīms un īsts faktiskais mērķis varētu būt. Ja mēs gribam, būtu ļoti droši, ka mēs ziedojam labam mērķim un ka tā naudiņa tur tiešām arī beigās aiziet, tad Latvijā arī ir mums tās platformas, kas ir uzticamas," norādīja "Cert.lv" IT drošības eksperts Kārlis Svilans.
Viņš arī atzina, – dati liecina par to, ka aicinājumi ziedot uz privātiem kontiem it kā veselībai, it kā ārstēšanai Latvijā vēl ir reta parādība.
"Protams, ir tādi, kas ir nonākuši mūsu redzeslokā, bet viņi nav starp izplatītākajiem. Bet tāpat, ja būtu laiks, kad viņi varētu uzņemt apgriezienus, tad tāpat tas arī būtu šis laiks, kurā mēs pašlaik esam, kas ir tieši [saistīti] ar svētku laiku, ar došanas un dāvināšanas laiku. Šādas shēmas ir biežāk sastopamas citās Eiropas valstīs vai rietumvalstīs," klāstīja Svilans.
Valsts policijā neuzskaita gadījumus, kad notikusi krāpšana ar ziedojumiem. Kopumā par to policijai ziņo samērā reti. Likumsargi norādīja – ja ziedojumus tērē citiem mērķiem, var iestāties kriminālatbildība. Kriminālprocesā un arī civiltiesisku strīdu risināšanas ceļā tiesa var uzlikt arestu kontam, naudai un mantai, tādējādi nodrošinot zaudējuma atlīdzināšanu cietušajiem.
Jāatzīmē, ka par Austra Jansona rupjajiem aizskārumiem Supe vērsusies policijā, kas iesniegumu joprojām izskata, plašāk Latvijas Radio nekomentējot.
