Valdošās koalīcijas vienprātība par dzelzceļa projekta «Rail Baltica» pirmo kārtu – apšaubāma

Finanšu ministrija netaupa iebildes Satiksmes ministrijas plānam

Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu "Par "Rail Baltica" projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā", kur prioritāte noteikta projekta pirmajai kārtai, kas paredz izbūvēt vienu sliežu ceļu no Lietuvas robežas līdz Igaunijai, kā arī izveidot Eiropas platuma sliežu savienojumu ar vienu no abām Rīgas starptautiskajām stacijām – Rīgas Centrālo dzelzceļa staciju vai Rīgas lidostu –, savukārt pirms projekta pirmās kārtas pabeigšanas iecerēts savienot abas Rīgas starptautiskās stacijas esošajā dzelzceļa infrastruktūrā.

SM informatīvā ziņojuma saskaņošanas termiņš bija pagājušajā nedēļā, to nesaskaņoja Finanšu ministrija (FM) ar vairāk nekā 25 iebildumiem.

FM galvenokārt pārmet to, ka SM nav pietiekami detalizēti izklāstījusi finanšu pozīcijas, norādījusi finansējuma avotus. Tāpat FM iebildusi, ka SM nesniedz informāciju par to, vai un kāds ir sagaidāmais pabeigtās infrastruktūras lietošanas ekonomiskais ieguvums un kas nodrošinās izveidotās infrastruktūras uzturēšanu un pārvaldību.

Satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie") pagājušajā nedēļā Latvijas Televīzijas raidījumā "Kas notiek Latvijā?" solīja, ka ziņojumu valdība skatīs trīs dienu laikā, tomēr piektdien finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") medijiem sacīja, ka šis ziņojums valdībā tiks skatīts vēlāk pēc kopīgas vienošanās panākšanas. 

SM patlaban strādā pie koriģēta ziņojuma, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" apstiprināja "Progresīvo" Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs. 

"Protams, mums ir ārkārtīgi svarīgi pieņemt šo informatīvo ziņojumu. Es tiešām ceru, ka mēs to spēsim izdarīt tuvāko divu nedēļu. Tad arī visi šie jautājumi par finansējuma avotiem uzreiz būs dienas kārtībā," pauda Šuvajevs. 

Arī SM "Rail Baltica" projekta departamenta direktors Gatis Silovs portālam LSM.lv apstiprināja, ka valdība par ministrijas sagatavoto ziņojumu lems divu nedēļu laikā. 

Galvenās domstarpības – par pirmās kārtas finansēšanu

Galvenās domstarpības ir par pirmās projekta kārtas finansēšanu, tas izriet no visu koalīcijas partiju politiķu teiktā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā".

Vaicāts, cik aktīvi "Jaunās Vienotības" vadītā FM iesaistās procesā, lai meklētu iespējamo finansējumu no Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu pārdalīšanas, partijas Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics norādīja, FM ekspertu līmenī pie šī jautājuma notiekot darbs. 

"Skaidrs, ka pēc tam ir divu veidu lēmumi – ekspertu līmenī ir jāskatās, kur ir juridiski un laika nogrieznī iespējams [pārdalīt Eiropas Savienības fondu finansējumu]. Beigās būs arī šis politiskais lēmums. Mēs esam gatavi, ja mēs redzam, ka tiešām ir kādas programmas, kas netiks īstenotas un ka šī nauda var tikt pazaudēta citos projektos, šos līdzekļus novirzīt," atzīmēja Jurēvics. 

Viņš arī uzsvēra, ka vienlaikus koalīcijas partijām ir izdevies pārskatīt projekta izmaksas un atrast ietaupījumus.

Partiju redzējumā atšķirības arī par pirmajā kārtā sasniedzamajiem mērķiem

Tomēr nevienprātība valdošajā koalīcijā iezīmējas ne vien par "Rail Baltica" projekta pirmās kārtas finansēšanu, partiju redzējumā atšķirības vērojamas arī saistībā ar pirmajā kārtā sasniedzamajiem mērķiem. 

SM par projektu atbildīgā departamenta direktors portālam LSM.lv norādīja, ka tieši jautājums par dzelzceļa pamattrases iespējamo savienojumu ar Rīgu ir radījis lielākos sarežģījumus.

Pēc Šuvajeva teiktā, "Progresīvajiem" svarīgākais jautājums šobrīd ir dzelzceļa līnijas savienojums ar galvaspilsētu: "Attiecībā uz sliedēm no Igaunijas līdz Lietuvai vienīgais, manuprāt, diskutējamais jautājums šobrīd ir par to, kādā veidā, kādā laika termiņā un ar kādiem līdzekļiem tiek savienota Rīga."

Tikmēr ZZS Saeimas frakcijas vadītāja Harija Rokpeļņa ieskatā "Rail Baltica" pamattrases savienojums ar Rīgu nav tik steidzams jautājums: "Neesam pieņēmuši lēmumu, vai tās būs šaurā platuma sliedes, kas ieiet Rīgā, vai tomēr tā ir esošā dzelzceļa infrastruktūra, kas tiek pielāgota un izmantota. Bet ticiet man – tam mums vēl ir ļoti daudz laika, kamēr mēs aizbūvēsimies līdz tai vietai, kur var tālāk domāt par pievienošanos Rīgai, mums vēl ir gadi."

Savukārt Jurēvics atzina, ka "Jaunajai Vienotībai" svarīgākais projekta pirmajā kārtā būtu izveidot savienojumu no Lietuvas līdz Igaunijai, kas kalpotu militārās mobilitātes uzlabošanai. 

""Jaunās Vienotības" pozīcija nav mainījusies jau kopš paša sākuma – mūsu galvenā prioritāte un uzsvars šajā projektā, kas ir, mūsuprāt, galvenais ieguvums – militārais un drošības aspekts. Ir jāizveido un jāsavieno šī pamattrase. Tā ir prioritāte numur viens – izveidot savienojumu ar Lietuvu un Igauniju, pārējos savienojumus ar Rīgu, protams, mēs atbalstām, bet secīgi. Tā atbildība, ko esam uzņēmušies pret Eiropas Savienību, šie solījumi, uzņemtās saistības ir jāpilda," atzīmēja Jurēvics. 

Visi vienisprātis – vispirms jāsaprot, kur meklēt naudu

Valdošajā koalīcijā par "Rail Baltica" projekta pirmo kārtu vienprātība patlaban savā ziņā ir par to, ka jābūt lielākai skaidrībai par finanšu pozīcijām, pirms tiek pieņemts lēmums, kā virzīties uz priekšu. 

"Vienprātība ir gandrīz sasniegta, ir gan jāatzīst – ir vēl atsevišķi jautājumi, par kuriem mums vēl būs diskusija tuvākajā laikā, jo mēs, protams, vēlamies, šo informatīvo ziņojumu apstiprināt Ministru kabinetā pēc iespējas ātrāk," sacīja Šuvajevs. 

Bet Rokpelnis pauda: "Pirmais un galvenais punkts noteikti ir tas, ka mēs esam nonākuši beidzot situācijā, kad varam atzīt, ka šis projekts nav tāds, kurš ir jāuzbūvē par jebkuru cenu. Beidzot sākam rēķināt un skaitīt līdzi, cik tad mums tā cena ir. Un tad tas jautājums paveras, kādā termiņā un kādā veidā."

Tikmēr pretēji "Progresīvajiem" valdību vadošā "Jaunā Vienotība" turpina uzstāt uz "skaidrība vispirms, lēmumi pēc tam" virzības scenāriju.

"Tieši tāpēc šis ziņojums nav tik ātri apstiprināts, jo mūsu mērķis nav apstiprināt deklaratīvu ziņojumu, bet ar šo ziņojumu kopā ar protokollēmumiem Ministru kabineta sēdē iegūt pilnu skaidrību, lai tālāk katrs zinātu, ko darīt, un virzītos šī projekta īstenošanā uz priekšu. Tādēļ arī lielāks plāns nepieciešams," atzina Jurēvics, noraidot bažas par domstarpībām ar koalīcijas partneriem.

Tomēr sagaidāms, ka valdošajā koalīcijā tuvākajās nedēļās turpināsies diskusijas par to, kur meklēt finansējumu SM plānam par "Rail Baltica" projekta pirmās kārtas ieviešanu un kāds galu galā varētu izskatīties pirmās kārtas ieviešanas scenārijs, ko paredzēts īstenot līdz 2030. gadam. 

KONTEKSTS:

Vērienīgā Baltijas valstu dzelzceļa projekta "Rail Baltica" izmaksas no sākotnēji nepilniem sešiem miljardiem eiro pieaugušas līdz gandrīz 24 miljardiem eiro, paziņoja projekta vadība. Projekta sadārdzinājums ir tik vērienīgs, ka līdz 2030. gadam plānots īstenot tikai projekta pirmo kārtu – divsliežu ceļa vietā pamatā izbūvējot viensliežu ceļu. 

Igaunijas, Latvijas un Lietuvas augstākās revīzijas iestādes paziņoja, ka "Rail Baltica" projekta virzība ir apdraudēta, jo aprēķinātās izmaksas septiņu gadu laikā ir pieaugušas četrkārtīgi un var radīt 10–19 miljardu eiro budžeta deficītu atkarībā no projekta tvēruma. Situācija ir saasināta Eiropas Savienības (ES) paredzamā divu gadu finansējuma pārrāvuma dēļ 2027.–2028. gadā, kas prasa lielāku trīs Baltijas valstu ieguldījumu.

Pamattrases izmaksas Latvijā kāpušas septiņas reizes – līdz 8,7 miljardiem eiro, atklāja Valsts kontrole. Turklāt "Rail Baltica" lēmumu pieņemšanā un projekta uzraudzībā nepietiekami iesaistīts Ministru kabinets. Tas attiecas arī uz Rīgas Centrālās pasažieru stacijas mezgla projektu, kas būtiski mainījies. 

Šogad martā izskanēja, ka "Rail Baltica" cauri visai Rīgai pirmajā posmā varētu neiet un projektam trūkst aptuveni trīs miljardi eiro, savukārt jūnijā valdība paziņoja, ka meklēs risinājumus, kā pilnvērtīgi integrēt Rīgu gan no dienvidu, gan ziemeļu puses jau "Rail Baltica" projekta pirmajā fāzē.

Šī gada jūnijā Saeimā tika apstiprināta "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisija, kuras mērķis ir sešu mēnešu laikā apzināt projekta īstenošanā pieļautās kļūdas, vienlaikus panākot, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu. Komisija gala ziņojumu par projekta ieviešanas nedienām sola sagatavot līdz decembrim. Tomēr starpziņojumā secinājusi, ka Satiksmes ministrija 2022. gadā ir slēpusi Ministru kabinetam patieso "Rail Baltica" projekta izmaksu pieaugumu, to pārrēķinot 2016. gada cenās, lai sadārdzinājums neizskatītos tik liels. 

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.