Pēdējos gados jaunieši Latgalē arvien vairāk patērē starptautiskus sociālos medijus, daudz mazāk uzmanības pievēršot vietējam saturam.
"Visbiežāk es izmantoju "Instagram" un arī "TikTok". Televīziju, radio, avīzes, starp citu, nelietoju. Nezinu, kaut kā ir beidzies tas moments," atzina rēzekniete Meldra.
Rēzekniete Jete savukārt norādīja, ka "ļoti daudz informācijas ir interneta portālos, ir "Instagramā". Latgales Radio es arī bieži klausos, bet man grūti ar latgaliešu valodu, vēl mācos".
Rēzekniete Laura uz jautājumu, vai uzticas izlasītajai informācijai, atzina: "Kā kuru reizi. Ja tas ir kāds LSM, tad jā, taču visādos sociālajos medijos es skatos uz to diezgan kritiski."
Latvijas iedzīvotāju medijpratības jaunākā pētījuma secinājumi apliecina – uzticēšanās medijiem ir zema.
NATO Stratēģiskās komunikācijas Izcilības centra vecākā eksperte Elīna Lange-Ionatamišvili sprieda, ka ir nepieciešams "meklēt jaunas metodes, kā uzrunāt auditorijas, galvenokārt tieši jauno paaudzi, kuru acīmredzot daudzi mediji pamazām pazaudē vai nespēj iegūt no jauna".
"Tur savukārt parādās otrs jautājums – kur šīs auditorijas dzīvo, kur tās ir? Vai tas ir "TikTok", "Facebook" vai vēl kāda mazāk zināma sociālo tīklu platforma," viņa piebilda.
Medijiem reģionos jāatgūst uzticamība, saka eksperti, tāpat ir jāprot mainīties. Uzrunātie mediju pārstāvji pauda – mēģinot, bet tas nav viegli.
"Mēs atspoguļojam avīzes slejās jauniešu dzīvi – ko viņi dara ārpus skolas, kādas ir sekmes, olimpiādes, konkursos," piemērus minēja laikraksta " Rēzeknes Vēstis" galvenā redaktore Marina Tetarenko.
Portāla "Lakuga.lv" vadītāja Amanda Anusāne savukārt stāstīja, ka jauniešus cenšas sasniegt ar parastajiem ierakstiem "postiem", "tad arī "Instagram" stāstiņi jeb "story" publicējam visas aktuālās ziņas, kas ir. Izglītojoši vai informatīvi ieraksti vismazāk interesē publiku."
Eksperti gan norādīja – ar dažām publikācijām sociālajos medijos nepietiks, jāiegulda lielāks darbs, izpratne un arī finansējums.
Kultūras ministrijas mediju politikas nodaļas eksperte Agnese Berga pauda, ka "medijiem pašiem ir jāsaprot sava auditorija, sāksim ar to. Ir svarīgi saprast, kas ir tie lasītāji, klausītāji un skatītāji."
Tieši auditorijas apjoms, sasniedzamība un kvalitāte ir kritēriji, kurus vērtē, piešķirot finansējumu reģionālajiem medijiem. Tostarp asas diskusijas izvērsušās par papildu naudas došanu tieši drukātajiem medijiem, kamēr reģionālām televīzijām izvirzīti citi, stingrāki kritēriji. Tiesa, finansējuma trūkums ir vienojošais faktors visu formātu medijiem reģionos.
