Lietas ierosinātas saistībā ar to, ka no Izglītības likuma un Vispārējās izglītības likuma izslēgtas normas, kas paredzēja pirmsskolas un vispārējās izglītības iegūšanu mazākumtautību izglītības programmās. Šie grozījumi stājas spēkā attiecīgi 2023. gada 1. septembrī, 2024. gada 1. septembrī un 2025. gada 1. septembrī atkarībā no izglītības programmas un mācību gada, kurā paredzēts uzsākt vai turpināt mācības.
Piemēram, viena no lietām ierosināta pēc izglītojamā, kurš sevi identificē ar Latvijā dzīvojošajām nacionālajām minoritātēm, pieteikuma. Viņa dzimtā valoda nav Latvijas valsts valoda, bet gan mazākumtautību valoda, un viņš iegūst pamatizglītību mazākumtautību izglītības programmā.
Apstrīdēto normu dēļ pieteikuma iesniedzējam vairs nebūšot iespējams iegūt pamatizglītību arī dzimtajā mazākumtautību valodā. Pēc viņa ieskata apstrīdētās normas neatbilstot Satversmes 1. pantā ietvertajam tiesiskās paļāvības principam, kā arī Satversmes 114. pantam un Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību 14. pantam, jo liedzot viņiem tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu.
Šo piecu lietu sagatavošanas termiņš ir 2023. gada 19. oktobris. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.
KONTEKSTS:
No šā gada rudens uz mācībām tikai latviešu valodā pāries 1., 4., 7. klasē. Pēc gada – 2., 5. un 8. klasē, vēl pēc gada – arī 3., 6. un 9. klasē. Tam gatavojoties, pedagogiem rīko pieredzes apmaiņas seminārus, tālākizglītības kursus.
Likuma grozījumu autori lēš, ka pāreja uz mācībām latviešu valodā attieksies uz 17% pedagogu un 24% skolēnu mazākumtautību pirmsskolas izglītības pamatizglītības programmās.
Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ziņotāji secinājuši, ka pāreja uz mācībām latviešu valodā, ierobežojot izglītības iespējas mazākumtautību valodās, ir pretrunā ar cilvēktiesību standartiem un var kalpot par pamatu diskriminācijai.
