Aprīļa beigās Rīgas domes koalīcija atbalstīja Krievijas tēlnieka Aleksandra Taratinova veidotās 19. gadsimta krievu dzejnieka Aleksandra Puškina skulptūras pārvietošanu. Divus metrus augstais piemineklis gandrīz 14 gadus atrodas Kronvalda parkā, kur tas uzstādīts nelegāli. Lai gan pirms dažām nedēļām deputātu bloks "Kods Rīgai" aicināja domi pieminekli demontēt līdz 4. maijam, pilsētas centrā tas joprojām atrodas.
"Plāni nav mainījušies. Ir atšķirīgi domes koalīciju veidojošo frakciju viedokļi. (..) Tas ir iemesls, kāpēc tas joprojām atrodas pilsētvidē," teica vicemēre Linda Ozola no deputātu bloka "Kods Rīgai".
Vicemēre apgalvoja, ka Puškina piemineklis no Kronvalda parka būs pārvietots drīzumā, taču, kad tas būs – koalīcija drošības apsvērumu dēļ nevēlas atklāt.
Pašvaldība meklē iespējas, kur tas varētu atrasties.
"Tiek meklētas iestādes, kas varētu ņemt pretī Puškina pieminekli un arī izstāstīt kopā ar pieminekli šo Krievijas "maigās" varas metodi, kā pieradināt Latvijas sabiedrību caur šādu pieminekļu nesankcionētu izvietošanu ārtelpā. Neesam vēl saņēmuši no visām [iestādēm] atbildes. Tad, kad būs atbildes, tās apkoposim un virzīsimies uz priekšu ar nākamo soli. Tas, visdrīzāk, tiks atrisināts tuvāko divu mēnešu laikā," norādīja Pilsētas attīstības komitejas vadītāja Inese Andersone no "Jaunās Vienotības".
Puškina pieminekli savā paspārnē nevēlas ņemt Latvijas Nacionālais vēstures muzejs un Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, kuros atbildēja, ka skulptūra neatbilst muzeja misijai. Savukārt Latvijas Okupācijas muzejā atzina, ka oficiālu piedāvājumu no domes nav saņēmuši. Kad tas būs, muzeja krājuma komisija to vērtēs.
Turpretim interesi izrāda Latvijas Mākslinieku savienība, kur norādīja, ka Puškina piemineklis ir mākslas vērtība.
"[Piemineklis] ir interesants kā profesionālai organizācijai, izpētei, kā veido mūsu kolēģi reģionā. Šajā gadījumā – krievu reālisma pazīmes. Pie mums jau atrodas Rīgas sadraudzības piemineklis, skulptūra "Jāņuguns". Domāju, ka arī šī skulptūra, nonākot muzeja krājumā, būtu tīri laba liecība gan laikmetam, gan tēlniecībai, gan vēstures izpētei. Mums ir diezgan plaša ekspozīcijas vieta Gaujas ielā. Domāju, ka tā arī būtu vieta," sacīja organizācijas prezidents Igors Dobičins.
Savukārt par latviešu rakstnieka Andreja Upīša un padomju matemātiķa Mstislava Keldiša pieminekļa tālāko likteni lems Pilsētas attīstības komiteja, kas spriedīs arī par piemiņas plāksni Latvijas Komunistiskās partijas pagrīdes tipogrāfijai un vēsturniekam Jānim Zutim. Kad deputāti par to lems, pagaidām nav zināms.
