Robežšķērsotājus ap pusdienas laiku pirmie pamanīja iedzīvotāji Kaplavas pagastā, kas atrodas aptuveni 5 kilometrus no Baltkrievijas robežas. Video uzņēma vietējs lauksaimnieks, dodoties savās ikdienas darba gaitās. Uzreiz tika ziņots robežsargiem.
Robežsardze uzzināja par šo nelegālo šķērsošanu pēc tam, kad par to sūdzējās vietējās pašvaldības iedzīvotāji.
Valsts robežsardze apstiprināja, ka sešu personu grupa jau aizturēta un nosūtīta uz Latvijas un Baltkrievijas robežu.
Robežsardzes Daugavpils pārvaldes priekšnieka vietnieks Raimonds Kublinskis norādīja, ka "personu grupas varbūt ļoti dažādas. Šajā gadījumā mēs konstatējām, šajā grupā 3 sievietes un 3 vīrieši. Visi pieauguši, līdz ar to personu ieceļošana tiks novērsta."
Šo grupu nogādāja atpakaļ robežpunktā, kur paredzēts viņus nodot atpakaļ baltkrievu pusei. Ja Baltkrievija viņus atteiksies pieņemt, Latvijas pusei būs jālemj, kā rīkoties tālāk.
"Vecumu šajā gadījumā mēs nezinām, jo personas pēc būtības netiek pārbaudītas, ka tiktu identificētas viņu personības, jo viņas parasti ir bez ieceļošanas dokumentiem, kas pēc viņu vārdiem viņiem atņem kaimiņvalsts," sacīja Raimonds Kublinskis.
Tomēr robežsardze norādīja - piektdienas situācija nu jau ir ierasta, atšķiras vien nelegālo robežšķērsotāju skaits ik dienas.
"Tie ir riski, hibrīdapdraudējumi, kas tiek novēroti ir ikdienas lieta un tam nav ne sezonāla rakstura, ne diennakts rakstura. Tā kā jābūt pastāvīgā gatavībā," atzina Raimonds Kublinskis.
Šo gadījumu robežsardze novērsa ar pašu spēkiem, tomēr sarežģītākās situācijās tiek iesaistīti Nacionālie bruņotie spēki un Valsts policija.
Robežsardze ziņo, ka šogad kopumā no nelikumīgas Latvijas-Baltkrievijas robežas šķērsošanas atturēti 3028 cilvēki, bet humānu apsvērumu dēļ Latvijā uzņemti 178 cilvēki.
KONTEKSTS:
Ņemot vērā uz Latvijas–Baltkrievijas, kā arī Lietuvas–Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaita straujo pieaugumu, uz Latvijas–Baltkrievijas robežas līdz 2023. gada 10. augustam Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novadā un Daugavpilī pagarināta ārkārtējā situācija.
Pirmo reizi valdība ārkārtējo situāciju četrās Baltkrievijas pierobežas administratīvajās teritorijās – Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novadā un Daugavpilī – izsludināja no 2021. gada 11. augusta līdz 10. novembrim. Savukārt pēcāk ārkārtējā situācija vairākas reizes tika pagarināta pa trim mēnešiem.
Ārkārtējo situāciju sākotnēji izsludināja, jo 2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas centās nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā.
Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu.
