LU Latvijas vēstures institūta pētnieks Uldis Neiburgs šos apgalvojumus raksturo kā "uzsildītu vecu zupu", jo Krievija jau pirms teju 20 gadiem izplatīja apsūdzības par "latviešu fašistu zvērībām", kam nav nekādu pierādījumu.
Krievijā svin "Smerš" jubileju
PSRS pretizlūkošanas galvenā pārvalde "Smerš" oficiāli tika izveidota 1943. gada 19. aprīlī. Organizācijas nosaukums ir saīsinājums no vārdu savienojuma "Smert špionam!" (Nāvi spiegiem!).
Par godu "Smerš" jubilejai Krievijas izdevniecība "Komsomoļskaja pravda" laidusi klajā "Smerš" dokumentu krājumu.
Tajā iekļautas apsūdzības par latviešu leģionāru "zvērīgu izrēķināšanos" ar padomju karagūstekņiem, kuriem esot izdurtas acis un pierē izgrieztas zvaigznes.
Krievijas propagandas aģentūra "RIA Novosti" publicējusi dokumentu, ko 1944. gada 18. augustā "Smerš" Baltijas frontes priekšnieks Nikolajs Žeļezņikovs nosūtījis "Smerš" galvenajam priekšniekam Viktoram Abakumovam.
Gūstekņi esot nežēlīgi spīdzināti
Ziņojumam dots nosaukums "Par vāciešu un viņu rokaspuišu no latviešu SS vienībām izrēķināšanos ar padomju karagūstekņiem".
Ziņojumā aprakstīts, ka naktī uz 1944. gada 6. augustu vācieši ar latviešu leģionāriem ielenkuši padomju karavīru grupu un saņēmuši gūstā 43 karavīrus.
Žeļezņikovs savā ziņojumā apgalvo, ka gūstekņi tika nežēlīgi spīdzināti.
"Ierindniekam Karaulovam, jaunākajam seržantam Korsakovam un gvardes leitnantam Bogdanovam vācieši un nodevēji no latviešu SS vienībām izdūra acis un veica daudzus naža dūrienus. Gvardes leitnantiem Kaganovičam un Kosminam viņi uz pieres izgrieza zvaigznes, izlauza kājas, ar zābakiem izspēra zobus. Saninstruktorei Suhanovai un trim citām sanitārēm nogrieza krūtis, izlauza kājas un rokas, nodarīja daudzus ievainojumus ar nazi. Zvērīgi nomocīti ierindnieki Jegorovs, Satibatinovs, Antoņenko, Plotņikovs un staršina Afanasjevs."
Žeļezņikovs apgalvo, ka šo izrēķināšanos veikuši latviešu leģiona 19. divīzijas 43. pulka karavīri.
Krievijas apgalvojumi ir ļoti apšaubāmi
Otrā pasaules kara vēstures pētnieks Uldis Neiburgs norāda, ka Krievijas propaganda jau agrāk izplatījusi apgalvojumus par latviešu leģionāru "zvērībām" pret padomju karagūstekņiem.
"Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumā 2004. gadā pat bija teikts par kaujām 1944. gada 6. augustā pie Lubānas ezera, kuru laikā 19. divīzijas 43. grenadieru pulka karavīri zvērīgi nogalinājuši 14 gūstā kritušos ievainotus sarkanarmiešus, izgriežot viņiem uz pieres zvaigznes, izdurot acis utml."
"Ir dokumenti, kas apstiprina, ka īstenībā šī 65. gvardes pulka karavīru vienība bija nonākusi pretinieka tiešā artilērijas uzbrukumā un no viņiem maz kas bija palicis pāri," vēsta Neiburgs.
"Propagandas nolūkā pēc tam gan tika radīta leģenda par "fašistu zvērībām".
Neiburgs spriež, ka arī publicētie dokumenti neko vairāk nepasaka; nav skaidrs, no kurienes nāk šīs liecības, ja jau visi gūstekņi zvērīgi nogalināti.
"Ja arī šajā frontes iecirknī pretim atradies 19. divīzijas 43. grenadieru pulks, tas vēl nepierāda, ka viņi veikuši šādus noziegumus. Tam, ka latviešu leģionāri jebkad būtu darījuši ko tādu, nav dokumentāru vai atmiņu liecību ne par vienu šādu gadījumu. Ir tikai padomju izcelsmes liecības, kuru uzticamība ir ļoti apšaubāma," secina Neiburgs.
