Barševski DU rektora amatā ievēlēja ar pārliecinošu balsu vairākumu. Otra kandidāte uz rektora amatu bija kādreizējā izglītības un zinātnes ministre Šuplinska.
Rektora amata kandidāte Šuplinska apsver iespēju vērsties tiesā. Viņa apšauba rektora vēlēšanu likumību, jo Augstskolu likums nosaka, ka rektoru ievēlē uz termiņu, kas nepārsniedz piecus gadus, un ne vairāk kā divas reizes.
Jautāts, kāpēc viņš kandidē trešo reizi, ja likums paredz, ka rektoru ievēlē uz termiņu, kas nepārsniedz piecus gadus, un ne vairāk kā divas reizes, kandidātu debatēs Barševskis atbildēja, ka "tajā brīdī, kad pieņēma šo normu, es nebiju rektors. Un tā ir Saeimas Juridiskā biroja interpretācija."
Arī tagad Barševskis pauda tādu pašu nostāju, uzsverot, ka esot pārliecināts par vēlēšanu atbilstību likumam. "Protams [atbilst likumam]. Ja es nebūtu pārliecināts, es nekandidētu," piebilda Barševskis.
Barševskis norādīja, ka konsultējies gan ar Saeimas Juridisko biroju, gan neatkarīgiem juristiem, kas viņam snieguši "pozitīvu atbildi" šajā jautājumā.
Šaubas par to, vai Barševskis vispār varēja kandidēt, sadzirdējusi arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Ministrijā skaidroja, ka situāciju varēs sākt analizēt tikai pēc tam, kad universitāte iesniegs izmaiņas augstskolu reģistrā. Ja lēmums ir prettiesisks, Izglītības kvalitātes valsts dienests ir tas, kas to var atcelt.
Barševskis Latvijas Radio intervijā norādīja, ka vēlēšanu kontekstā sagaidāma arī komunikācija ar IZM.
Kā vienu no galvenajām prioritātēm rektora amatā Barševskis minēja cilvēkresursu saglabāšanu. Proti, DU arvien grūtāk ir noturēt darbiniekus, jo atalgojums paliek nekonkurētspējīgāks, sacīja Barševskis.
