Svētās Trīsvienības baznīcas tornī Jelgavā šorīt visos stāvos dzirdama ukraiņu valoda. Deviņpadsmit skolēni, divi pedagogi un divi šoferīši no Ivano-Frankovskas ar interesi vēro eiropeisko muzeju. Dzīvot kā Eiropā ir arī ukraiņu sapnis, bet pagaidām tas vēl ir tāls.
„Mierīgi nav tāpēc, ka ar mūsu ''draudzīgo lielo brāli'' nevar justies mierīgi nekad. Pie jūsu robežām jau arī viņa lidmašīnas lido. [Putins] - tas ir cilvēks, kurš grib parādīt savu spēku, bet Dieva priekšā spēka nav,” teic autovadītājs Pēteris Darmograjs.
Ivano-Frankovska atrodas Ukrainas rietumu daļā, un atbraukušie bērni ikdienā iet uz skolu, mācās un atpūšas, tomēr arī viņiem vārds „karš” nav svešs.
8.klases skolnieks Svjatoslavs Siņaks saka: „Jā, mans tētis tagad ir Volinskas apgabalā. Viņš karo regulārajā armijā. Ceram, ka viņi visi atgriezīsies, mēs viņus visu laiku gaidām.”
Vienā no muzeja zālēm iekārtota sveču darbnīca, un bērni lej košas un krāsainas svecītes. Šovakar Ukrainā ir Ziemassvētku vakars. Skolotāja stāsta, ka svecītes Ziemassvētku vakarā tiekot dedzinātas kapsētās, pieminot aizgājušos tuviniekus, bet mājās tiek izveidotas Jēzus silītes no siena, stāsta skolotāja Ļuba Ivaņinčuka.
„Rietumukrainas bērni ir patriotiskāki un vairāk tic Dievam. Varbūt nav pareizi teikt - tic Dievam, bet jebkurā gadījumā viņi tur godā tradīcijas,” vērtē Jelgavas Ukraiņu biedrības vadītāja Tatjana Lazda.
Šīs Ziemassvētku brīvdienas ukraiņu skolēniem gan paies neierastāk. Bērni iepazīsies ar latviešu kultūru, apmeklēs Nacionālo bibliotēku, boulinga centru, paviesosies Eiropas mājā un Rundāles pilī.
