Konkurss sākas no piektdienas, 18. oktobra, un līdz novembrim visām Rīgas vispārējās izglītības iestādēm būs iespēja pieteikties. Pieteikšanās ir brīvprātīga. Klašu skolēniem no 1. līdz pat 12. klasei būs iespēja veidot komandas, kur minimālais dalībnieku skaits vienā klases komandā ir pieci skolēni.
Konkursa mērķis ir veicināt skolēnu interesi par klimatu, uzlabot zināšanas par vides un klimata jautājumiem, popularizēt videi draudzīgu dzīvesveidu un veidot videi un klimatam draudzīgus ikdienas paradumus, tostarp samazināt ēku enerģijas patēriņu.
Klimata pārmaiņas notiek, to var redzēt arvien izteiktāk, un, lai dotos cīņā pret klimata pārmaiņām, svarīga ir visu dalība – tā uzsvēra konkursa organizētāji, proti, pārstāvji no Rīgas domes un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU).
Lai sāktu rīkoties, vispirms Rīgas pašvaldība ir uzrunājusi skolēnus, jo tieši jaunā paaudze, pēc konkursa rīkotāju domām, tā, kas ne tikai dzīvos un strādās tālākajā nākotnē, bet tieši arī jaunieši ir tie, kas var mainīt un ieviest vecākajai paaudzei jaunus paradumus.
Lielākā daļa galvaspilsētas skolu ēku ir energoefektīvas. Bet šī efektivitāte nav tik laba, ja runājam par cilvēku paradumiem, kuri ēku izmanto. Ir svarīgi, lai skolēni jau tagad sāktu domāt par šiem jautājumiem.
RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētniece Ingūna Brēmane skaidroja, ka "pats pamats ir, ka mēs katrs paskatāmies savus paradumus. Mēs paskatāmies, ko mēs ēdam, cik daudz mēs radām atkritumus, kā mēs pārvietojamies, varbūt, ka mums ir laiks pārsēsties no vecāku automašīnā, kas mūs ved uz skolu, uz sabiedrisko. Varbūt labā laikā un, netālu dzīvojot, mēs varam nākt kājām".
Arī "Rīdzes" 8.A klases skolēni – Zīle, Otto un Tīna – uzskata, ka spēj radīt ko vēl neredzētu un efektīvu, tostarp ieinteresējot arī pieaugušos atteikties no ierastā un izmēģināt, ko jaunu.
Zīle: "Man liekas, ka tas ir kaut kas ļoti foršs, kur es labprāt arī piedalītos, jo tas ir vajadzīgs. Man vēl nav idejas, bet es ticu, ka kādam citam ir, un es labprāt nākamajā ekopadomē par to parunāšu un realizēšu tās."
Otto: "Tas man ir interesanti, jo es vienmēr esmu interesējies apstākļos un laikā, un kāpēc tie mainās cilvēku ietekmē."
Tīna: "Man šis liekas forši un stilīgi, ka mūsu skola ir tā, kas šo savā ziņā ievieš, un pirmā rāda piemēru. Gribas, lai pasaule ir zaļāka, skaistāka, un gribas novērst visu slikto, visu, kas tagad tiek postīts."
Ko tad jaunieši darīs? Visa mācību gada garumā skolēni veiks dažādas ar klimatu saistītas aktivitātes. Konkurss noritēs divās kārtās. Pirmajā kārtā skola, no kuras būs skolēni pieteikušies, uzsāks dažādu energotaupības pasākumu īstenošanu, tikmēr skolēni – domās un realizēs savas idejas. Tās var būt dažādas – gan uzlabojumi klimata ziņā skolā, gan mājās, gan sabiedrībā. Savukārt otrajā kārtā jau tiks veikts apkopojums, izvērtēs labākos projektus, un tad 4. aprīlī notiks gala pasākums – festivāls.
Konkursa finālā skolēnu komandas piedalīsies Rīgas klimata festivālā, kas notiks RTU studentu pilsētiņā Ķīpsalā, un saņems vērtīgas balvas. Savukārt skolas, kam izdosies panākt energoresursu ietaupījumu, saņems RTU zinātnieku izstrādātu ilgtspējas paraugprakses marķējumu "Energovienoti", kas apliecina augstu energopratības līmeni.
Rīgas enerģētikas aģentūras direktors Jānis Ikaunieks savukārt norādīja, ka "šis ir nākamais dabiskais solis, lai bērni kļūtu izglītotāki un spētu pateikt skolotājiem un skolu vadītājiem, kas viņiem ir nepieciešams, vai ir kādas rīcības, kuras vēl ir uzlabojamas skolā".
Rīgas mērķis ir sasniegt klimatneitralitāti līdz 2030. gadam, kas ietver energoefektivitātes, tīras mobilitātes, videi draudzīgas pilsētplānošanas un citas iniciatīvas. Lai sasniegtu mērķus, Rīgas pašvaldība apzinās sabiedrības un īpaši jaunās paaudzes savlaicīgu iesaisti klimata izaicinājumu apzināšanā.
Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps norādīja, ka, lai gan konkurss ir brīvprātīgs, ir cerība, ka piedalīsies lielākā daļa no gandrīz 100 Rīgas skolām.
"Un it kā uz papīra tas izklausās vienkārši, bet realitātē tas nozīmē veselu virkni darbību, kas ietekmē mūsu paradumus ikdienā – mums ir jāstrādā gan pie atkritumu šķirošanas, mums ir jāstrādā pie energoefektivitātes, mums ir jāstrādā pie jaunu tehnoloģiju ieviešanas, kas samazina, gan izmešus, gan visu pārējo, un to nevar izdarīt pašvaldība viena pati. Jaunieši vienmēr spēj ātrāk noreaģēt uz pārmaiņām, spēj ātrāk noreaģēt uz tādām foršām, labām lietām, nu un tāpēc arī mēs mēģinām caur tādu tā kā nosacīti konkursu, savā ziņā arī spēli, caur radošiem vingrinājumiem un izglītošanu, iesaistīt jauniešus, lai viņi secīgi arī varētu pamācīt savus vecākus, un citreiz arī mūs, pašvaldības darbiniekus," atzina Zeps.
Ja konkurss noritēs veiksmīgi, nākamajā mācību gadā to plāno rīkot arī citās Latvijas skolās.
