Valsts kancelejā atzīst, ka algas iesaldēt var, bet ne uz ilgu laiku.
"Ja skatāmies uz valdēm, padomēm, tad, protams, ka tam ir jābūt salāgojamam ar privāto sektoru, lai nenonākam tajā situācijā, kādā nonācām 2010. gados, kad valsts kapitālsabiedrības nevarēja piesaistīt profesionālus vadītājus. Uz konkursiem nepieteicās," uz riskiem norādīja Valsts kancelejas direktora vietnieks valsts attīstības jautājumos Pēteris Vilks.
Algām jābūt konkurētspējīgām, bet samērīgām, uzsvēra vairāki deputāti.
"Solidaritāte ir svarīga. Skatoties atsevišķus gadījumus, ka cilvēkiem valdēs ir ļoti labas algas, tajā pašā laikā, kad prasa par atbildību un par darbu izpildi, tad nerodas iespaids, ka tas ir izdarīts visaugstākajā līmenī," atzina Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāte Jana Simanovska ("Progresīvie").
"Pirmkārt, tās [algas] netiek ne likvidētas, neko. Tās tiek iesaldētas. Situācija valstī ir tāda, kāda tā ir, un ar budžetu ir ļoti grūti kopumā. Tā ka es domāju, ka šī iniciatīva ir pareiza," piekrita deputāts Andris Bērziņš (Zaļo un Zemnieku savienība).
Atbalstu pauda arī komisijas vadītājs Gatis Liepiņš ("Jaunā Vienotība"). "Šis piedāvājums ir atbilstošs tam, ko mēs darām, bet ir jāiet vēl tālāk. Tā ir tiešām tikai aisberga redzamā daļa. Ir jāpārskata viss kapitālsabiedrību tīkls un visa atalgojuma politika kopumā," viņš norādīja.
Šis ir viens no jautājumiem, kur valdības un opozīcijā esošo partiju deputātiem viedokļi saskan.
"Laikā, kad pietrūkst līdzekļu, tas ir tāds labs solis. Ir daudzi valsts uzņēmumi, kuros ir nesamērīgas algas," sacīja pie frakcijām nepiederošā deputāte Viktorija Pleškāne.
"Noteikti [algu] kāpumam nebūtu vairs jābūt tādam, kāds tas bija līdz šim. Noteikti mēs atbalstām prezidenta iniciatīvu," apliecināja opozīcijas deputāte Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība).
Tikmēr Andris Kulbergs no "Apvienotā saraksta" pauda, ka prezidenta iniciatīva ir nepietiekama: "Tas ir tikai tāds kosmētisks remontiņš, lai apslāpētu sabiedrības ilgas."
Valsts prezidents Saeimu šīs likuma izmaiņas aicinājis izskatīt steidzamības kārtībā.
KONTEKSTS:
Jāatgādina, ka likuma iniciatīva tapa, reaģējot uz topošā "Latvijas Sabiedriskā medija" (LSM) vadības plānotajām algām. Pašlaik norit konkurss uz LSM valdi, un paredzēts, ka valdes locekļiem alga būs 9200 eiro, bet valdes priekšsēdētājam – 10 100 eiro mēnesī.
Noteiktais atalgojums radījis sašutumu koalīcijas politiķu vidū, atzīstot, ka tas nav samērīgs.
Aprīļa sākumā tika sākta Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošana, abām valsts kapitālsabiedrībām saplūstot, lai nodibinātu LSM, kas darbu sāks 2025. gada 1. janvārī.
