Topošajai «Rail Baltica» dzelzceļa stacijai pie Rīgas lidostas pabeigta pāļu izbūve

Lidostas "Rīga" apkārtnē noslēdzies viens dzelzceļa projekta "Rail Baltica" infrastruktūras būvniecības posms – pabeigta dzelzceļa stacijas ēkas un līdzās esošo estakāžu pāļu izbūve, informēja uzņēmumā "Eiropas Dzelzceļa līnijas".

Uzņēmumā norādīja, ka izbūvētie pāļi kalpos kā pamats pirmā ātrgaitas dzelzceļa un avio savienojuma izbūvei Baltijā. Topošajai "Rail Baltica" stacijai un estakādei pie lidostas "Rīga"  kopumā izbūvēti 534 pāļi.

Pa estakādi, uzbērumu un pārvadiem nākotnē kursēs ātrgaitas vilciens starp lidostas staciju un Rīgas centru, veidojot savienojumu ar Baltiju un visu Eiropu. Uzņēmumā norādīja, ka tā būs Latvijā unikāla būve, paceļot 4,5 kilometrus garu sliežu ceļu virs zemes, lai netraucētu auto satiksmi uz lidostu. Konkrētajā zonā pie lidostas sliedes pacelsies 13 metrus virs zemes. Arī jaunās stacijas ēkas siluets sliesies augstu virs zemes. 

""Rail Baltica" būvniecībā Latvijā ir labs progress – aktīvi būvdarbi notiek abās starptautiskajās stacijās, kas ātrgaitas dzelzceļa līnijā ir inženiertehniski sarežģītākās būves un infrastruktūras kopums. "Rail Baltica" lidostas stacija organiski iekļausies topošajā "RIX Airport City", un dzelzceļa stacijas izvietojums uz estakādes nodrošinās drošu un ērtu gājēju, velosipēdistu un transportlīdzekļu kustību," atzīmēja "Eiropas Dzelzceļa līniju" valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris. 

Topošajai stacijai un estakādei izbūvēt 534 pāļi. Pāļiem ir jāiztur lielas slodzes, kas rēķinātas, gan vilcienam traucoties ar lidostas posmā lielāko pieļaujamo ātrumu – 120 kilometri stundā, gan stacijas zonā, radot papildu slodzi bremzējot un ieskrienoties. Tāpēc pāļi ir lielāki, nekā ierasts – estakādei tie ir 1,18 metri diametrā un 33 metru dziļumā, lai sasniegtu stabilu dolomīta slāni, stacijas ēkas pamatu pāļi ir metrs diametrā un līdz pat 30 metru dziļumam.

"Rail Baltica" stacijas un saistītās infrastruktūras izbūvi pie lidostas "Rīga" veic starptautiska apvienība "B.S.L. Infra", kuru veido Austrijas uzņēmums "Swietelsky AG" un Latvijas būvniecības uzņēmumi – SIA "Binders" un AS "LNK Industries". 

Ņemot vērā lidostas apmeklētājus, darbiniekus un apkārtnē strādājošos cilvēkus, būvlaukumā tika izmantota nevis pāļu dzīšanas, bet gan urbšanas un betonēšanas tehnika, kuru nozarē pazīst kā "Kelly-Casing" tehnoloģiju. Veicot darbus pēc šīs tehnoloģijas, samazinās troksnis un vibrācijas, salīdzinot ar klasisko pāļu dzīšanu. 

"Rail Baltica" stacijas un saistītās infrastruktūras izbūves darbi lidostā "Rīga" sadalīti vairākos posmos un tiek veikti secīgi. Vispirms tiks būvētas stacijas ēkas būvkonstrukcijas trijos līmeņos, estakādes būvkonstrukcijas un piebraucamie ceļi ar saistīto infrastruktūru, kam sekos estakādes būvkonstrukcijas izbūve Rīgas un Jaunmārupes virzienos. Kā nākamais darbu posms būs stacijas ēkas fasādes izveide, kuras risinājumā, respektējot Latvijas koka arhitektūras tradīcijas, izvēlēts koks kā dominējošais stacijas fasādes elements, un fasādes apdares darbi, kā arī tiks veidotas mehāniskās sistēmas, notiks iekšējā apdare un labiekārtošana. Pēc tam sekos uzbēruma uz Rīgu izbūve un sliežu būvniecība.

KONTEKSTS:

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts būvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līniju "Rail Baltica" plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2026. gada līdz 2030. gadam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti