Tā tas būs arī šo ceturtdien, un arī Latvijā jau septīto gadu notiks īpaši Višivankas dienai veltīti pasākumi. Tiesa gan, sākotnēji tie bija bieži vien ļoti līksmi svētki, bet tagad jau otro gadu tie ir klusināti un vērsti uz apceri un piemiņu.
Biedrības "Latvijas ukraiņu kongress" pārstāve Jana Streļeca stāstīja, ka višivankas ukraiņiem ir kā tautas ģenētiskā koda nesējas, ukraiņi tic, ka tās dod spēku, aizsargā un arī vieno.
Tās arī vizuāli atspoguļo visu Ukrainas reģionālo daudzveidību, jo var būt ļoti dažādas, sākot no baltiem krekliem ar ļoti smalkiem arī baltas krāsas izšuvumiem līdz pat īstam krāsu sprādzienam, kas raksturīgs Karpatu reģioniem.
Arī tautai pašos tumšākajos brīžos, pat holodomora traģēdijā, ukraiņi višivanku saglabāja kā lielu vērtību.
"Tāpēc jau arī višivanka ir ļoti svarīga, jo mēs zinām, ka holodomorā, kad nezināms skaits – miljoniem cilvēku – gāja bojā, tad taču višivanka bija kā valūta. Izšūtie dvieļi vai višivankas bija tās, ko glabāja un pret ko pat tajos bada laikos varēja dabūt maizi vai ko citu ēdamu," stāstīja Jana Streļeca.
"Šobrīd arī karavīri velk mugurā višivankas, jo tas ir tautas spēks, tas ir tas, kas nāk no visiem arhetipiem, no visām nemateriālām, netveramām lietām, ko mēs šobrīd redzam, kas patiesībā ir materiālākas par materiālajām, jo Ukraina joprojām spēj pretoties Krievijas pārspēkam," uzsvēra Streļeca.
Iniciatīva svinēt šim simbolam īpaši veltītu dienu pieder Černivcu Universitātes studentiem, viņi svinēšanu aizsāka 2006. gadā, tad pievienojās mācībspēki un cita radošā inteliģence.
Iniciatīva drīz sāka iedzīvoties arī citās zemēs, kur dzīvo ukraiņi. Latvijā Višivankas dienu atzīmē kopš 2016. gada, un sākotnēji tie bija vairāk līksmi ukraiņu tautas tērpa godināšanas svētki, tad tagad skaļums un līksmība tiem vairs nepiederas.
Bet pasākums notiks arī šo ceturtdien, un uz to aicināti visi, kas atbalsta Ukrainu.
Šoreiz Višivankas diena īpaši atgādinās par bērniem, kas cieš karā, un šai saistībā ir doma īstenot akciju, kas Eiropas līmenī bija iecerēta jau pērn, bet tomēr nenotika.
"Uzsvērt to domu, kas pagājušajā gadā bija ukraiņu blogerei Taņai Adams no Luhanskas. Viņa īpaši vēlējās atgādināt visiem par to, cik ļoti cieš bērni visos karos, tieši par noziegumiem pret bērniem," sacīja Jana Streļeca.
"Šai saistībā Taņa Adams jau pagājušajā gadā bija plānojusi akciju, ka sievietes bēgles izietu visās Eiropas pilsētās ar tīstoklīšiem rokās, kas izskatītos pēc zīdaiņiem. Tā varētu būt vai nu lelle, ietīta autiņos, vai palags, kas satīts vīstoklī. Un viņai vēl bija doma to notriept ar sarkanu krāsu, lai atgādinātu asinis. Bet akcija neīstenojās, jo tajā brīdī bija Mariupole, lielā iebrukuma sākums, un cilvēki tam vienkārši morāli nebija gatavi," atzina Streļeca.
"Jautājums – vai mēs varam to šogad izdarīt? Manuprāt, mums šogad tas būtu jādara. Attiecībā uz sarkanās krāsas izmantošanu, es domāju, ka to var arī varbūt nedarīt. Bet es ļoti priecātos, ka tiem, kas atnāktu, būtu līdzi atgādinājums, cik ļoti cieš bērni, cik ļoti bērni ir cietuši visās deportācijās un visos Krievijas karos," pauda Jana Streļeca.
Višivankas dienas norises sāksies sešos vakarā, kad pie Brīvības pieminekļa izskanēs Latvijas un Ukrainas himnas.
Pēc tam gājiens dosies uz Tarasa Ševčenko pieminekli Kronvalda parkā, kur būs klusuma brīdis Ukrainas aizstāvju piemiņai, ziedu nolikšana, bet pēc tam skanēs arī dzeja, pārdomas, būs arī "brīvais mikrofons".
"Skaidrs, ka visu šo traģēdiju mēs varam pārdzīvot tikai kopā. Ne latvieši, ne ukraiņi, neviens cits to nevar pārdzīvot bez atbalsta un dalīšanās. Tāpēc mēs aicinām nākt visus, kas jūt piederību šādam pasākumam vai grib paust atbalstu," sacīja Jana Streļeca.
Janai Streļecai pašai ir vairākas višivankas, divas no tām viņa saņēmusi kā dāvinājumu no ievainoto karavīru ģimenēm, kuri ārstējās Latvijā.
Tās viņa tur goda vietā, bet ceturtdien, visticamāk, ieradīsies melnā višivankā, jo, kā viņa saka – kādi laiki, tādas višivankas.
Višivankas svētki šoreiz ir pieklusināti, jo 18.maijs ir Krimas tatāru masu deportāciju gadadiena. 1944. gadā Staļina režīms uz Vidusāziju izsūtīja 200 tūkstoš Krimas tatāru.
