Panorāma

Kuldīgā stārķu pārim iepatīkas pāļu urbējs

Panorāma

Panorāma

Dilemma starp drošību un tiesībām zināt

Uzlabo izmaiņas informācijas «dienesta vajadzībām» ierobežošanai; žurnālisti aizvien bažīgi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Jau tuvākajā laikā Saeima galīgajā lasījumā skatīs grozījumus, par kuriem informācijas atklātības sakarā iepriekš trauksmi cēluši žurnālisti. Lai gan tagad plānotajās izmaiņās ieviesti zināmi uzlabojumi, izmaiņas jebkurā gadījumā ierobežos šobrīd pieejamās informācijas apjomu.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija galīgajam lasījumam atbalstīja likumprojektus, kas paredz noteikt jaunus ierobežojumus saistībā ar informāciju, kam noteikts statuss "dienesta vajadzībām". Par grozījumiem iepriekš trauksmi cēlis Tiesībsarga birojs, Žurnālistu asociācija un citas nevalstiskās organizācijas.

Lai novērstu publiski paustās bažas, ka līdz ar regulējuma maiņu var augt publiski nepieejamas informācijas apjoms, Saeimas komisija veica pāris izmaiņas. Piemēram, sašaurināta definīcija, kādu informāciju varēs noteikt kā "dienesta vajadzībām".

"Iepriekš bija valsts drošība un, piemēram, informācija, kas var traucēt iestādes darbu, kas bija ļoti plašs formulējums, kur varēja palikt apakšā jebko. Tad šobrīd šis formulējums sašaurinās," norādīja Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Zane Mače.

Tāpat situāciju nedaudz uzlabo iekļautā atruna, ka atteikumu izsniegt informāciju dienesta vajadzībām varēs pārsūdzēt tiesā.

"Ja šķitīs, ka šī informācija ir noslepenota nepamatoti, tad varēs doties uz tiesu. Un tiesai būs skaidras instrukcijas, kas ir ierakstītas likumā – skatīt jautājumu pēc būtības, nevis tikai noteikt, ka tas ir valsts noslēpums," norādīja domnīcas "Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka.

Pretēji sākotnējai redakcijai šobrīd grozījumos iekļauts arī tas, ka personai būs tiesības iepazīties ar institūcijas vadītāja noteikto informācijas dienesta vajadzībām sarakstu. Tajā iekļaus informācijas veidus, tēmas, atsevišķus dokumentus un to veidus.

Neraugoties uz uzlabojumiem, gaidāmās izmaiņas Žurnālistu asociācijai joprojām rada satraukumu par to, cik pieejami vai nepieejami turpmāk solās būt atsevišķi dokumenti.

"Mēs joprojām esam bažās par to, ka vispār kaut kādā veidā informācijas pieejamību mēģina mazināt.

Mēģina padarīt sarežģītāku tās iegūšanu," sacīja Mače.

Nevalstiskās organizācijas grozījumu kontekstā vēlējās panākt arī to, ka klasificēto dokumentu veidus nosaka Ministru kabinets. Taču šis pienākums atstāts katras konkrētās iestādes vadītāja pārziņā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti