Nokūstot sniegam pavasarī, Zemgalē parasti skatam paveras plaši un zaļi lauki, bet šogad aina ir pavisam citādāka – lauki ir brūni un nodzeltējuši. Zemnieku saimniecības "Lazdiņi" saimnieks Juris Lazdiņš Zemgales pusē apsaimnieko zemi 1500 hehtāru platībā. Apsekojot savus laukus, kas iesēti Krimūnu pagastā, saimnieks secina, ka šogad izaicinājumu būs daudz.
"Nu vizuāli – jā, tāds biedējošs skats, jāsaka tā. Mēs varam izvērtēt, ka pie vēl sliktākiem laika apstākļiem varētu apsalt visas lapas, un tas nozīmē, ka daudz vairāk enerģijas kultūraugam būtu vajadzīgs, iestājoties pavasarim, lai viņš saražotu to masu, lapu virsmu, kas ir nepieciešama veģetācijas periodam," stāsta Lazdiņš
Marta pirmajā pusē Latvijas Lauku atbalsta dienesta veiktais ziemāju stāvokļa apsekojums liecina, ka šogad ziema augiem ir bijusi salīdzinoši labvēlīga, jo augi apsaluši tikai virskārtā, saglabājot to veģetācijas spējas.
"Tas ir diezgan tipiski. Šeit, Zemgalē, kopumā vienmēr mazāk sniega, līdz ar to augu virsējās daļas vienkārši apsalst, iet bojā, pat pie nelieliem mīnusiem viņas paliek brūnas. Un tagad arī, ir saulains pa dienu un naktīs nelieli mīnusiņi, tas arī nedaudz brūnina tos, jā. Kopumā graudaugiem vispār nav problēmas. Rapsim bieži vien nepatīk tas mitrums. To vēl mēs redzēsim, kad sāks ataugt augi," saka Latvijas Lauku konsulāciju un izglītības centra pārstāvis Oskars Balodis.
Kāda būs raža, šobrīd pateikt nevar neviens, taču zemnieki satraukti par to, ka viņiem var nākties augus piebarot ar minerālmēslu palīdzību, kas pērn rudenī iepirkti par rekordaugstām cenām.
"Mums ir gaidāmi priekšā pavisam citi izaicinājumi. Lai veicinātu šo kutūraugu produktivitāti, protams, ka mums attiecīgi ir vairāk jālieto minerālmēsli, kas šobrīd ir dārgi," uzsver Lazdiņš.
Zemnieki prognozē, ka sadārdzināsies graudu pašizmaksa, un bažas rada arī tas fakts, ka pēdējo mēnešu laikā globālajā tirgū graudu cenas strauji krītas.
"Mēs varam vilkt paralēles ar piena nozari, kas šobrīd saskaras ar būtisku cenu samazinājumu. Tas pats ir noticis attiecībā uz graudu tirgu. Cenas ir nokritušās būtiski, pēdējo mēnešu laikā vairāk nekā par divdesmit procentiem," turpina Lazdiņš.
Zemnieks arī lēš – ja laikapstākļi būs slikti un arī tirgus būs nelabēvlīgs, to izjutīs arī gala pircējs, taču pagaidām precīzākas prognozes izteikt grūti.
"Modelēt to situāciju līdz ražas periodam pagaidām nav iespējams. Ir svarīgi sabalansēt ieguldījumus uz hehtāra, lai sezonas beigās spēj nosegt ieguldījumus, un, protams, lai kaut kas paliek pāri," norāda Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes loceklis Renārs Raguckis.
Zemgale tiek uzskatīta par Latvijas maizes klēti. 70 procenti no lauksaimniecībā pieejamās zemes atvēlēti ziemas un vasaras kviešu sējumiem un 20 procenti rapsim.
