De Facto

Zāļu rezervju nodrošināšanas plāni top lēni

De Facto

Zīmju valodā. De Facto. Elektroenerģijas tirgus un medikamentu rezerves

Patērētāju sargi kūtri brīnumu solītāju savaldīšanā

PTAC nespēj apturēt brīnumu solītājus

Kāds Latvijas uzņēmums jau ilgstoši izplata brošūras ar stāstiem par brīnumainu izārstēšanos, paralēli klātienes izbraukumos arī tirgojot reklamētos uztura bagātinātājus. Lai arī pirms gada Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir brīdinājis iedzīvotājus par šo maldinošo reklāmu, nekādu sodu uzņēmumam tā arī neuzlika un darbību neierobežoja, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

ĪSUMĀ:

  • Uztura bagātinātājus Latvijā izplata "EuroFitoFarm"; komentāru neviens no vadības nesniedza.
  • Latvijas medijos uzņēmuma "EuroFitoFarm" maldinošā rīcība pieminēta jau pirms 5 gadiem.
  • Tikai pērn pēc atkārtotām ziņām presē PTAC uzsāka lietu, pagaidām rezultāta nav.
  • PTAC vadītāja: Šis ir pārrobežu gadījums; līdz gada beigām noteikti būs arī risinājumi.
  • Patērētāju interešu aizstāvības asociācija norāda uz iespējamo PTAC kapacitātes trūkumu.
  • Ekonomikas ministrs iestādei papildu resursus nesola, aicinot efektīvāk izmantot esošos.

Darba dienas vidū kultūras centrā "Siguldas devons" ar apjomīgām kastēm rokās ierodas uztura bagātinātāju izplatītāji. Vēl pirms tam informāciju par teju brīnumaino līdzekli siguldieši saņēma bukleta veidā savās pastkastītēs. Tagad "seminārā" līdzekļus piedāvā pirkt.

Īsā uzrunā sanākušo priekšā runātājs cenšas radīt uzticamības iespaidu, sakot, ka pārstāv starptautisko farmaceitisko uzņēmumu "Wellmed". Savu uzvārdu pasākuma vadītājs nemin. Un arī uzņēmuma nosaukums ir cits. Taču pircēji – pārsvarā vecāka gadagājuma cilvēki – nāk un jautā, kā atjaunot dzirdi, redzi un atrisināt citas veselības problēmas

Raidījuma "De facto" eksperimenta dalībnieks vērsās pie tirgotāja ar jautājumu, kā tikt vaļā no muguras sāpēm. Risinājumu "konsultants" rod bez garas iztaujāšanas un diagnozes noskaidrošanas: viņu līdzeklis spēj pārtraukt sāpes, it īpaši, ja to dzer ilgstoši. Viena mēneša deva ir četras pudelītes, kas kopā maksā 56 eiro. Konsultants iesaka devu dubultot. Un cilvēki maksā. Kāds – 50 eiro, cits – 80. Nākamreiz izplatītāji sola ierasties tuvāk pavasarim. Tagad pošas uz Lietuvu.

"Nevar, piemēram, nopietni izārstēt reimatoloģiskās slimības, sirds slimības, locītavas vai ādas slimības ar uztura bagātinātājiem. Tomēr uztura bagātinātāju izplatītāji ļoti agresīvi strādā un skalo smadzenes," tā situāciju komentē veselības ministrs Hosams Abu Meri ("Jaunā Vienotība").

Uz "De facto" jautājumu, vai konkrētais uzņēmums šādā veidā nemaldina patērētājus, tā pārstāvis atbild noraidoši un aicina sazināties ar uzņēmuma vadību. Raidījums vēsta, ka Latvijā šīs vielas izplata uzņēmums "EuroFitoFarm". Tā oficiāli uzrādītais apgrozījums pērn ir pārsniedzis 36 tūkstošus eiro. Komentāru neviens no vadības tā arī nesniedza.

Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Ukrainas pilsonis Romāns Meļņičuks. Pirms 5 gadiem viņš ir dibinājis arī Igaunijas uzņēmumu "Standartfarm", uz kura vārda ir reģistrēti jau minētie uztura bagātinātāji Latvijā. Arī Igaunijā gada sākumā novēroja līdzīgu iedzīvotāju maldināšanu.

Igauņu žurnālisti intervējuši sievieti, kura par preparātiem samaksāja visu savu pensiju – vairāk nekā 500 eiro, domājot, ka tās ir zāles. Naudu viņai atgūt neizdevās.

Tomēr arī tur pārkāpējs pagaidām izsprucis. "Mēs esam saņēmuši sūdzības par skrejlapām, kas atrastas cilvēku pastkastēs. Tajās uztura bagātinātājiem tiek piedēvētas ārstnieciskās īpašības, kas saskaņā ar Reklāmas likumu Igaunijā ir aizliegts," atzina Igaunijas Patērētāju tiesību aizsardzības un tehniskās regulēšanas iestādes preses sekretārs Āps Andreass Rebass.

Latvijas medijos uzņēmuma "EuroFitoFarm" maldinošā rīcība pieminēta jau pirms pieciem gadiem. Tikai pērn pēc atkārtotām ziņām presē PTAC uzsāka lietu. Kopš tā brīža pagājis jau gads, rezultāta nav un izplatītāji turpina apvārdot iedzīvotājus. "It kā liekas it kā ilgi, bet tanī pašā laikā tas nav ilgi, jo tas ir pārrobežu gadījums. Ir dubulti jāstrādā divām iestādēm kopā un jāsadarbojas. Es domāju, līdz gada beigām noteikti būs arī risinājumi," tā sacīja PTAC direktore Zaiga Liepiņa.

Un tas nav pirmais gadījums, kad centram vajadzīgs ilgāks laiks, lai vērstos pret pārkāpējiem. Pagāja vismaz četri gadi pēc sūdzību parādīšanās, līdz patērētāju sargi sodīja nebanku kreditētāju "Latvijas Hipotēka", kuru dēļ iedzīvotāji palika bez saviem īpašumiem.

Maksimālo sodu par negodīgu komercpraksi centrs nav piemērojis ne reizi. Pērn griestus sodiem trīskāršoja līdz 300 tūkstošiem eiro.

Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija iestājas par sodu griestu atcelšanu. "Ja mēs runājam par digitālo pakalpojumu tiesību aktu. Runājot par digitālajiem milžiem. Piemēram, 300 000 eiro griesti var nebūt atbilstošs soda mērs, ja pārkāpums patērētājiem bijis tiešām liels," minēja biedrības valdes locekle Baiba Miltoviča.

Desmit gadu laikā PTAC ir pieņēmis lēmumus 2687 lietās. Puse no šiem gadījumiem (1379) ir par maldinošu komercpraksi. Saistībā ar uztura bagātinātājiem uzsāktas 80 lietas. Trešdaļā gadījumu (25) uzņēmējs ir novērsis pārkāpumu labprātīgi. Taču, ko centrs panāca vismaz pusē gadījumu – nav zināms.

Par azartspēļu reklāmu, kas arī neatļauta, tomēr bieži parādās, pēdējos desmit gados lietu nav vispār. Uz jautājumu, kāpēc tas netika darīts, PTAC direktore pieļāva, ka "lietas nav bijis nepieciešams ierosināt."

Grūti iet arī ar patēriņa kredītu uzraudzību. No 386 lietām, ko centrs uzsāka pēdējos 10 gados, izlēmīga rīcība, kā, piemēram, uzliekot par pienākumu izbeigt pārkāpumu, sekojusi 29 gadījumos. Ar ko beidzās lielākais vairums lietu, to raidījumam "De facto" izsniegtie dati neuzrāda.

Pārkāpumi tiek fiksēti, piemēram, kredītu reklāmas jomā. Komersanti apiet likumu, reklamējot savu zīmolu vai sakot, ka tā domāta saimnieciskās darbības veicējiem.

 

Patērētāju biedrība runā par iestādes kapacitātes trūkumu. Tajā mēdzot būt krīzes situācijas, kad iesniegumu ir pārāk daudz un izskatīšanas termiņu pagarina līdz četriem mēnešiem. "PTAC vajag vairāk līdzekļu, lai viņiem būtu kapacitāte. Tieši uz sūdzības departamentu, uzraudzību departamentu. Ir vajadzīgs vairāk cilvēku," pauž Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas valdes locekle Tekla Žabova.

Praksē cilvēku ir mazāk. Šā gada budžets centram bija jāmazina par 200 tūkstošiem eiro. Par nepieciešamiem ieguldījumiem vadītāja runā ilgtermiņā. "Resursi mums noteikti būtu ļoti lietderīgi, teiksim, tam, lai digitalizētu tās lietas, kas vēl varbūt nav digitalizētas. Piemēram, ir diezgan darbietilpīgs process darbiniekiem – tūrisma datu bāzes uzturēšana. Pašreiz viņa tāda nav. Vienkārši tāds formāts, kurā viņš saucas kā datubāze, bet reāli tas nav digitālais rīks, caur ko varētu veikt uzraudzību. Ja tādi rīki būtu vairāk, tad noteikti darbība būtu efektīvāka," uzsvēra PTAC direktore.

Ekonomikas ministrs iestādei papildu resursus nesola, aicinot efektīvāk izmantot esošos. "Mēs mērīsim produktivitāti darbiniekiem, mēs izmantosim dažādus rīkus, risinājumus, kas palīdzēs iestāžu vadītājiem arī pašiem sakārtot savus ikdienas procesus," tā sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība).

Liepiņa iecelta PTAC vadītājas amatā šogad augustā. Pirms tam to 19 gadus vadīja Baiba Vītoliņa. Savas priekšgājējas veikumu Liepiņa nekritizē, piebilstot, ka pati iepriekš strādāja par Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieci un faktiski pārraudzīja centra darbu.

Pēc raidījuma "De facto" intereses Siguldas pašvaldība apsver domu mainīt noteikumus un turpmāk savu iestāžu telpās nelaist nomniekus, kas ir saistīti ar uztura bagātinātājiem. Līdzīgi kā šobrīd centra telpas nav pieejamas netradicionālu konfesiju pārstāvjiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti