ĪSUMĀ:
- Rēzeknes novads, iedzīvotāju rosināts, pirms trīs gadiem iznomāja atpūtas centru "Bāka" uzņēmumam "Vlakon".
- Centrā ir pieejami dažādi maksas pakalpojumi, bet trūkst informācijas par tiem.
- Centra apmeklētāji lielāko daļu no pakalpojumiem neizmanto.
- Vietēji ziņo pašvaldībai, ka objektā ir mazāk aktivitāšu.
- Uzņēmums skaidro: Attīstību traucēja pandēmija un ģeopolitiskā situācija.
- Uzņēmums plāno paplašināt akvakultūras darbību un sola uzlabot tūrisma pakalpojumu pieejamību.
- Pašvaldība pašlaik neredz pamatu lauzt līgumu ar SIA "Vlakon".
- Līgums spēkā ir līdz 2032. gada 31. martam, nomas maksa – 308 eiro mēnesī.
Ūdenstūrisma attīstības centru "Bāka" Rēzeknes novada pašvaldība pirms 12 gadiem izveidoja degradētā teritorijā pie Lubāna ezera, piesaistot Eiropas Savienības finansējumu. Kopējās izmaksas bija aptuveni viens miljons eiro.
Nu jau trīs gadus "Bāka" ir iznomāta SIA "Vlakon". Noslēgtais līgums paredz uzdevumu objekta apkārtnē veicināt aktīvo atpūtu un dabas tūrismu.
Centra administratore Inta Tropa stāstīja, ka centrā ir pieejami dažādi pakalpojumi: "Apmeklētājiem ir naktsmītnes, SUP dēļus var iznomāt, kad nāks vasaras sezona, laivu noma ir, makšķerēt var, tenisa laukums, volejbola laukums, bet tie ir visi maksas pakalpojumi".
Inta Tropa atzina, ka lielāko daļu no šīm iespējām šogad apmeklētāji vēl nav izmantojuši.
"Tikai kāpj augšā tornī, kur ir teleskops, kur var skatīt un vērot putnus," viņa sacīja.
Arī informācijas par pakalpojumiem redzamā vietā nav.
"Informācijas nav, jā. Labi būtu, ja būtu, no vienas puses braucot vai no otras puses. Mums tā nav. Būtu varbūt jāparunā, nezinu," pārdomās bija administratore.
Latvijas Radio uzrunātie vietēji iedzīvotāji un ar tūrismu saistītie speciālisti atzina, ka pakalpojumu kvalitāte esot kritusies un arī aktivitāšu neesot.
"Tur mainās darbinieki ļoti bieži, un brīžos, kad nav administratora, kurš ar klientiem varētu komunicēt un strādāt, tad ir bijis tā, ka uzraugs ar cilvēkiem, ar grupu, kad iebrauc, nemaz nesasveicinās, un tad ir tieši par Latgali tāds nepatīkams iespaids," savu pieredzi atklāja Lubāna mitrāja informācijas centra konsultante Agnese Kruste.
"Un arī tas, ka labierīcībām ir uzlikta tagad cena, agrāk tās bija bez maksas," piebilda Kruste.
"Es esmu saņēmusi arī no iedzīvotājiem pārmetumus, ka šinī objektā vairs nenotiek tik aktīvas darbības, kā tas bija, kad pašvaldība tur strādāja un darbojās," atzina Rēzeknes novada pašvaldības Dricānu apvienības pārvaldes vadītāja vietniece saimnieciskajos jautājumos Valentīna Puste.
"Arī mēs redzam, ka tur aktivitātes nenotiek. Es ļoti ceru, ka ir beigusies pandēmija, un šogad nomnieks sāks attīstīt tūrismu, ūdens tūrismu un lielākas aktivitātes, jo pa šo laiku, cik es zinu, pārsvarā nodarbojās tikai ar makšķerēšanas pakalpojumiem," stāstīja Puste.
Viņa norādīja, ka
ūdenstūrisma attīstības centru "Bāka" pašvaldība iznomājusi, iedzīvotāju rosināta.
"Mēs jau nebūtu to nodevuši nomā, bet tikai tāpēc, ka mēs saņēmām vairāku uzņēmēju, arī fizisku personu pārmetumus, ka pašvaldība izsaimnieko pašvaldības līdzekļus… Ka tāds objekts ir jāapsaimnieko uzņēmējam, tā ir uzņēmējdarbība," skaidroja Puste.
Pašvaldības izdevumi objekta uzturēšanai esot bijuši vairāk nekā 50 000 eiro gadā. No maksas pakalpojumiem ieņēmumi bijuši tikai 20 000.
"Pašvaldībai šī naudiņa ir palikusi, kuru var ieguldīt citās aktivitātēs; pieņemsim, ja mēs parēķinām, – trīs gadi ir pagājuši, 50 tūkstoši gadā, tas ir minimums, jau 150 tūkstoši. Ar to naudiņu mēs varējām atļauties, pieņemsim, Nagļu tautas nama telpu atjaunošanu," stāstīja Dricānu apvienības pārvaldes vadītāja vietniece saimnieciskajos jautājumos Valentīna Puste.
Viņa arī atzina, ka jebkura uzņēmēja mērķis ir gūt peļņu, tāpēc pašvaldības darbības modelis te netiks īstenots.
"Cik gadus mēs kā pašvaldība darbojāmies, peļņu šajā objektā nav iespējams gūt. Jo, pirmkārt, tas objekts atrodas tālu no centra, no pilsētas. Otrkārt, tur ir maz gultasvietu," sprieda Puste.
Peļņas gūšanas iespējas nomniekam ir no dīķu apsaimniekošanas, jo kopā ar ūdenstūrisma attīstības centru nomā tika nodoti arī dīķi 260 hektāru platībā. SIA "Vlakon" pārstāvis Ivars Marnauza neslēpa – nomājot "Bāku", mērķis bija paplašināt uzņēmuma darbību akvakultūras jomā. Pagaidām gan iecerētais nav īstenots.
"Šo darbību ietekmēja vispārzināmie notikumi – es domāju par Covid-19 un tālāk arī par šo ģeopolitisko situāciju pasaulē. Tas viss radīja nestabilitāti ekonomikā, kas tieši ietekmēja uzņēmuma darbību, – kā darbaspēka ierobežojošais faktors, energoresursu sadārdzinājums un neiespējamība prognozēt turpmākas situācijas attīstību. Šinī situācijā uzņēmuma skatījumā bija nepieļaujami veikt darbības, kas saistītas ar paaugstinātu finansiālo risku," skaidroja Marnauza.
Uzņēmuma pārstāvis stāstīja, ka tuvākajā laikā viņi plāno piedalīties ar akvakultūras attīstību saistītos projektu konkursos.
"Ir plānots veikt ieguldījumus, kas saistīti ar dambju iekšējo nostiprināšanu, attīrīšanu no krūmiem, dīķu spoguļvirsmas attīrīšanu no aizaugumiem. Protams, nekur nepaliek arī ikdienas uzturēšanas darbi, lai tur cilvēki varētu komfortablāk justies," klāstīja uzņēmuma pārstāvis.
Pieprasījumam palielinoties, viņš solīja uzlabot arī tūrisma pakalpojumu pieejamību.
Lai arī esot saņemti priekšlikumi nomas līguma saistības ar SIA "Vlakon" izbeigt, pašvaldībā norādīja – pagaidām būtiska pamatojuma tam neesot. Līgumā nav atrunāts arī konkrēts veicamo aktivitāšu skaits, par kuru neizpildi nomniekam varētu pārmest.
Līgums spēkā ir līdz 2032. gada 31. martam, un objekta nomas maksa ir 308 eiro mēnesī plus pievienotās vērtības nodoklis.
