Pēc viņa teiktā, Latvijā veselīgi nodzīvoto gadu skaitu nekādi nevar salīdzināt, piemēram, ar Franciju, kur pensionēšanās vecumu nolemts celt no 62 līdz 64 gadiem. Tur vidējais mūža ilgums ir 84 gadi, kamēr Latvijā tie ir 73 gadi sievietēm un 68 gadi vīriešiem.
"Ko tad nozīmē paaugstināt [pensionēšanās vecumu] no 65 gadiem uz augšu? Tas nozīmē, ka atkal nonāksim tajā situācijā, kad katrs cilvēks sāks rēķināt, vai man vajag maksāt no pilna atalgojuma sociālās apdrošināšanas iemaksas. Mēs nonāksim vienkārši strupceļā," sprieda LBAS vadītājs.
Viņaprāt, būtiski ir celt ieņēmumus valsts sociālajā budžetā un strādājošo atalgojumu. "Jo mums ir jābūt konkurētspējīgiem gan darba samaksā, gan uzņēmējdarbībā, jo pretējā gadījumā mēs ik gadu lielu daļu savas jaunatnes zaudēsim. Tā aizbrauks prom uz citām valstīm pelnīt lielāku algu," uzskata Baldzēns.
KONTEKSTS:
Šomēnes rezonansi radīja premjera Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") paustais, ka jāturpina vispārējā pensionēšanās vecuma pieaugums. To gan pašlaik neapsver labklājības ministre Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība").
Premjers vēlāk skaidroja, ka uz pensionēšanās vecuma izmaiņām būs jāskatās, ja nevarēs pārskatīt migrācijas politiku. Izmaiņas, pēc Ministru prezidenta teiktā, nepieciešamas, jo nākotnē Latvijā trūks darbaroku.
