Piemēram, Ērgļos ugunsnelaime izcēlās vien kilometra attālumā no ugunsdzēsēju posteņa, bet darbinieku trūkuma dēļ tā durvis tobrīd bija slēgtas. Tādēļ uz ugunsgrēku devās glābēji no blakus pilsētām. Glābēji ieradās notikuma vietā nevis piecās minūtēs, bet divdesmit divās.
Postenis Ērgļos nebūt nav vienīgais, kura durvis mēdz būt aizslēgtas. Galvenais iemesls – nav, kas strādā.
Pēdējo četru gadu laikā darbinieku trūkums kļuvis arvien lielāks, trūka jau aptuveni 10,9%, bet šogad pirmajos mēnešos iztrūkums pieaudzis vēl par vienu procentpunktu.
Pagājušā gadā ugunsdzēsējs glābējs vidēji saņēmis 1024 eiro pirms nodokļu nomaksas, bet privātajā sektorā vidējā alga bija 1384 eiro.
Vairāki ugunsdzēsēji LTV stāstīja, ka "uz rokas" ar visām piemaksām un virsstundām cilvēki dienestā saņem no 750 līdz 850 eiro. Tas arī atkarīgs no apgādājamo skaita.
Par aptuveni simts eiro vairāk saņem ugunsdzēsēji glābēji autovadītāji. Bet arī tas ir stipri zem algas privātajā sektorā, nemaz nerunājot par to, ka darbs glābšanas dienestā var būt arī dzīvībai bīstamos apstākļos.
Problēmu apzinās arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā. Tajā norāda, ka
vienmēr mērķis ir bijis sasniegt tautsaimniecībā vidējo algu. Bet finansējums tam kā neatrodas, tā neatrodas.
"Es nevarētu teikt, ka tā [alga] nav palielināta. Kaut kāds finansējums ir bijis. Pagājušajā gada oktobrī mēs palielinājām par 10%," norādīja VUGD priekšnieka vietnieks Jānis Grīnbergs. "Privātajā sektorā tas atalgojums ir audzis daudz ātrāk un straujāk. Kad mēs bijām vienādā līmenī, tiešām bija tā, ka mums bija apmēram zem 5% nekomplekta."
"Ne vienu reizi vien esam runājuši, ka mums ir vajadzīgi autovadītāji ar specifisku kategoriju. Tā ir C kategorija. Un darba tirgū, privātajā sektorā šis atalgojums ir daudzreiz būtiskāks nekā pie mums. Diezgan grūti ir motivēt un noturēt pie mums," secināja VUGD pārstāvis.
Latvijā kopumā ir 90 VUGD daļas un posteņi, un šogad ik dienu uz vairākām stundām tiek aizvērti aptuveni 20 ugunsdzēsēju depo.
Visbiežāk tie nestrādā laikā no plkst. 8.00 rītā līdz 13.00 dienā, jo tajā posmā notiek vismazāk nelaimes gadījumu.
Visbiežāk visu posteņu darbību nevar nodrošināt Zemgalē un Vidzemē. Kurzemē tie atsevišķi gadījumi, bet Latgalē līdz šim nav nācies posteņus īslaicīgi slēgt. Glābšanas dienestā stāstīja, ka cenšas maiņas plānot tā, lai posteņi nepaliek tukši.
"Ja vienā struktūrvienībā ir divas mašīnas, tad pārdislocējam vienu mašīnu uz blakus strukturālo daļu vai posteni. Ja nav tā, tad ir šī dažu stundu īslaicīgā apturēšana. Ja šo stundu ir pārāk daudz, kuras vajag atdot ar atpūtas laikam vai brīvās dienas, tad ir arī 24 stundu īslaicīgā apturēšana. Bet tas ir pēdējais galējais [lēmums]," sacīja Grīnbergs.
Pagaidām posteņu īslaicīgā apturēšana notiek patiesībā vēl salīdzinoši reti, jo vairākums glābēju strādā virsstundas. Bet vairāk nekā puse no atvēlētā finansējuma virsstundu apmaksai šogad jau ir iztērēta.
Iekšlietu ministrija par jautājumu, kā šo problēmu risinās, interviju Latvijas Televīzijai atteica un atsūtīja savu atbildi e-pastā, ka 2023., 2024., 2025. gadā piešķirti 5, 5 miljoni eiro, lai ik gadu palielinātu atalgojumu par 10%.
Bet, lai sasniegtu tautsaimniecībā vidējo atalgojumu, lai ugunsdzēsēji glābēji uz rokas saņemtu nevis ap 800 eiro, bet 1200 eiro, būtu vajadzīgi 10 miljoni eiro. Glābšanas dienestā norādīja, ka, visticamāk, posteņu īslaicīga slēgšana būs arvien biežāka prakse.
