No šā gada sākuma minimālā nodrošināmā platība uz vienu Valsts sociālās aprūpes centra klientu ir palielināta no četriem līdz sešiem kvadrātmetriem, tādēļ pēc jaunākā apsekojuma 17 centru filiālēs aizliegta jauna iemītnieku uzņemšana vietas trūkuma dēļ. Tikmēr rindā uz vietu sociālās aprūpes centros gaida vairāk nekā 400 cilvēki. Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Aldis Dūdiņš skaidro, ka uzņemšanu sociālās aprūpes centros atjaunos pakāpeniski, pilnveidojot dzīves apstākļus tajos, taču valsts politika paredz lielāku uzsvaru likt uz šo cilvēku dzīvi ģimenē un sabiedrībā.
„Valsts politika šobrīd ir vērsta uz to, ka aprūpes lietas tiks pārskatītas, jo no cilvēktiesību un citiem aspektiem ilgstoša aprūpe sociālajās institūcijās nav labākais sociālo pakalpojumu veids,” saka Dūdiņš.
Līdz sistēmas maiņai vēl ejams tāls ceļš, jo plānošanas dokuments jau vairāk nekā gadu iestrēdzis Labklājības ministrijā un uz valdību to sola virzīt ne ātrāk kā šā gada nogalē. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāte Inita Bišofa ir pārliecināta, ka tas finansējums, kas pašreiz tiek novirzīts sociālās aprūpes centriem, ir jāpiešķir tiem, kuri ir gatavi uzņemties gādību par aprūpējamo cilvēku: „Kāpēc mums vispār jāievieto bērni, pieaugušie sociālās aprūpes centros, ja to var izdarīt cilvēki savā ģimenē, tikai pārvirzīt finansējumu?”
Labklājības ministrija sociāli aprūpējamo cilvēku integrācijai sabiedrībā plāno izmantot nākamā Eiropas Savienības plānošanas perioda līdzekļus un ar to skaidro plānošanas dokumenta lēno virzību. Pašvaldības, kurām būs jāuzņemas rūpes par cilvēkiem, kas izvēlējušies pamest sociālās aprūpes centrus, atzīst, ka tam nav gatavas. Pašvaldību savienības padomniece Silvija Šimfa: „Šis process ir jāsagatavo, ir jābūt laikam, finansējumam, lai pašvaldības varētu nodrošināt lietas, kas nepieciešamas.”
Tikai 15 procentiem pansionātu iemītnieku ir saglabājušies kontakti ar tuviniekiem, turklāt nav zināms, vai šie cilvēki ir gatavi uzņemties rūpes par viņu.
Latvijas pašvaldību sociālo dienestu vadītāju apvienības valdes priekšsēdētāja Ilze Rudzīte uzsver, ka pansionātu iemītnieki papildinātu trūcīgo rindas, un ne visu pašvaldību rīcībā ir pietiekami daudz līdzekļu, lai kvalitatīvi palīdzētu šiem cilvēkiem: „Lielai daļai cilvēku, kas dzīvo sociālās aprūpes centros, pensija ir 45 lati. Ja viņš atgriežas no dzīves, kur bijis pilnībā aprūpēts, dzīvei sabiedrībā ar saviem 45 latiem, par kuriem nevar pat nepieciešamos medikamentus iegādāties…”
Lai novērstu dažādas nepilnības sociālās aprūpes centru darbībā, pērn Labklājības ministrija prasīja valdībai papildu naudu, kuru tai arī piešķīra. Šogad ministrija iecerējusi prasīt valdībai papildu vēl 1,3 miljonus latu.
