De Facto

De Facto

De Facto

De Facto

17 miljonu projekts Jelgavā – būvniekam jānomaina asfalts 2 km garumā

17 miljonu projekts Jelgavā – būvniekam jānomaina asfalts 2 km garumā

Oktobra beigās Jelgavā tika pabeigts viens no šīs pilsētas lielākajiem un finansiāli ietilpīgākajiem būvniecības projektiem – Loka maģistrāles pārbūve. Tas aizsākts pirms pāris gadiem ar diskusijām par izvēlētā pretendenta atbilstību.

Darbu izpildes laikā novērsts ne viens vien brāķis, labots pēc būvuzraugu aizrādījuma. Lielākais no tiem – uzklāts neatbilstošas kvalitātes asfalts, kas bija jānomaina divu kilometru garumā, ziņo LTV raidījums "de facto". Viens no diviem partneriem, kas vinnēja konkursu – Lietuvā reģistrētā "Hidrostatyba" sākusi maksātnespējas procedūru un aizvadītā gada nogalē jau atlaidusi lielāko daļu darbinieku.

ĪSUMĀ:

  • Loka maģistrāles pārbūve viens no dārgākajiem būvobjektiem Jelgavā. 
  • Konkursā 5 pretendenti; uzvarēja "RERE VIDE" un Lietuvas "Hidrostatyba".
  • To piedāvātā cena – 17,6 miljoni eiro, citu – 22-24 miljonu robežās.
  • “Hidrostatyba” kļuva maksātnespējīgs un atlaidis lielāko daļu darbinieku.
  • Objektā “Hidrostatyba” speciālistu nebija jau kopš aizvadītā gada nogales.
  • Uz dzelzceļa pārvada būvniekam jau uzklātais asfalts bija jānofrēzē divreiz.
  • Aizdomas par neatbilstošu kvalitāti radās būvuzraugam.
  • Objektam paredzēts ES atbalsts; CFLA gaida atbildes par pieļautajām kļūdām.

Loka maģistrāles pārbūve Jelgavā nebija vienkāršs objekts, gandrīz piecu kilometru garumā, vairākiem apļiem, gājēju un veloceliņu, kā arī bija jāpārbūvē dzelzceļa pārvads. Viens no dārgākajiem būvobjektiem Jelgavā.

Pirms divarpus gadiem konkursā pieteicās pieci pretendenti, uzvarēja "RERE VIDE" kopā ar partneri no Lietuvas "Hidrostatyba". Viņu cena – 17,6 miljoni eiro. Pārējo četru uzņēmumu piedāvātā cena bija 22-24 miljonu robežās. Domei par lielo cenu atšķirību jautājumi neradās. Tās gadu iepriekš noteiktā objekta kontroltāme bija 16 miljoni eiro. 

SIA "RERE VIDE" valdes priekšsēdētājs Vjačeslavs Voropajevs norāda, ka pēc konkursa piedāvājumu atvēršanas veikuši atkārtotu piedāvājuma analīzi un sākotnēji aprēķinātās izmaksas bijušas pilnībā atbilstošas iepirkumā definēto veicamo darbu apjomam.

Tā kā Jelgava vērtēja saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, būtisku lomu uzvarai spēlēja arī piedāvātā septiņu gadu garantija, citi tik daudz nesolīja.

Viens no pretendentiem – "Igate KT" (apvienība, kuru veido SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” un AS “Kauno Tiltai”) rezultātu apstrīdēja un Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) lika Jelgavas domei atkārtoti vērtēt, vai uzvarētāja piedāvātā atbildīgā būvdarbu vadītāja pieredze patiešām atbilst prasītajam. Dokumentus pārbaudīja vēlreiz, uzvarētāju nemainīja. “Igate” pret Jelgavas domi un IUB vērsās tiesā, jo birojs atkārtotu sūdzību neskatīja.  "Mēs esam pilnīgi pārliecināti, ka uzrādītā būvdarbu vadītāja kvalifikācija bija neatbilstoša izvirzītajām prasībām, ko prasīja pašvaldība par šo sarežģīto infrastruktūras objektu,” saka  CBS “Igate” valdes loceklis Madars Radželis.

Rajona tiesa prasību noraidīja, bet Augstākās tiesas Senāts šovasar pateica, ka iebildumi bija jāizvērtē pēc būtības, ne vien dokumentu formālā atbilstība, tādēļ lietu nodeva atkārtotai izskatīšanai. "Cik tiesnešu, tik viedokļi, cik juristi, tik juridiski viedokļi," par Senāta lēmumu saka Jelgavas domes deputāts Vilis Ļevčenoks (Zaļo un Zemnieku savienība), kurš ir Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes galvenais speciālists projektu īstenošanas jautājumos. "Šajā gadījumā, es domāju, ka Augstākā tiesa ir interpretējusi. Interpretēt nevar nolikuma punktus. Tātad tur skaidri un gaiši bija rakstīts, kad bija jābūt pieredzei vismaz vienā tādā lielā līgumā, un šim “Hidrostatyba” speciālistam bija tāda pieredze,” saka Ļevčenoks.

Pa šo laiku “RERE VIDE” partneris no Lietuvas “Hidrostatyba” kļuvis maksātnespējīgs un atlaidis lielāko daļu darbinieku. Būvobjektā “Hidrostatyba” speciālistu nebija jau kopš aizvadītā gada nogales.

"Mūsu normatīvi un arī līgums pieļauj speciālistu nomaiņu  Un šis nav ne pirmais ne pēdējais objekts, kur arī ir atbildīgais būvdarbu vadītājs mainīts, bet tātad šis te pārstāvis, kas tika sākotnēji līgumā paredzēts, ir arī būvdarbu žurnālos, viņš ir piedalījies būvniecības procesā, tiesa, ne pilnīgi visu būvdarbu gaitu, bet viņš ir piedalījies, to pieļauj gan līgums, gan normatīvie akti," saka Jelgavas PPI "Pilsētsaimniecība" vadītājs Māris Mielavs.

"RERE VIDE" vadītājs apgalvo, ka objektā visu laiku bijis no RERE puses papildu piesaistītais darbu vadītājs. Un nepieciešamās kompetences tikušas nodrošinātas. Spriežot gan pēc Jelgavas pašvaldības pārstāvja Māra Mielava, gan atbildīgā būvuzrauga Renāra Birnika teiktā, būvniecības process bijis sarežģīts.

"Pirmām kārtām mums ir noslēgts līgums ar būvuzraudzību ar spēcīgu Latvijas uzņēmumu, kurā strādā spēcīgi speciālisti, kas pārbauda, lai pirmām kārtām tas atbilstu normām, kā mēs izveidojam šīs tehnoloģijas, un ja ir kādas atkāpes, kas būvuzraudzības prāt šķiet, ka ir jādara labāk, tad  tas arī tiek norādīts," saka Mielavs.

Uz dzelzceļa pārvada būvniekam jau uzklātais asfalts bija jānofrēzē pat divreiz – pirmoreiz izsvīdumu dēļ, otro reizi tā bija daļa no lielākas problēmas, kā rezultātā “RERE VIDE” bija jānofrēzē jau uzklātais asfalts aptuveni divos kilometros, kas ir teju puse objekta garuma.

Aizdomas par neatbilstošu kvalitāti radās būvuzraugam, kurš veica eksprespārbaudi un konstatēja asfalta neatbilstību, un par to informēja gan būvuzņēmēju, gan Jelgavas pašvaldību.

Pēc tam  ģenerāluzņēmējs pasūtīja pārbaudi neatkarīgā laboratorijā, kas neatbilstību apstiprināja.

"Ja mēs konstatējam kādas neatbilstības, kas konkrētajā gadījumā būtiskākā noteikti bija šī neatbilstība virskārtas asfaltbetonā, kur tika konstatētas neatbilstības izejmateriālos; būvuzņēmējs arī šo situāciju izvērtēja, un tika pieņemts lēmums pārbūvēt šo posmu, kas no aptuveni diviem kilometriem tika nofrēzēts. Uzņēmējs par saviem līdzekļiem veica frēzēšanu un atjaunoja šo demontēto kārtu, lai nodrošinātu specifikāciju prasības," saka atbildīgais būvuzraugs, "Firma L4" pārstāvis Renārs Birniks.

SIA "RERE VIDE" valdes priekšsēdētājs Vjačeslavs Voropajevs saka: "Par nekvalitatīvo asfaltu bija atbildīgs Lietuvas uzņēmums "Stasio Pakarklio įmonė". Neatbilstību nebija vienkārši konstatēt, jo vizuāli redzēt to nevar. To varēja noteikt tikai laboratoriski testējot asfaltbetonu pēc piegādes objektā, veicot papildu testēšanu."

Tā kā lielāko daļu objekta jeb 12,8 miljonus eiro finansē Kohēzijas fonds, tad objektā pārbaudi veic arī fondu uzraugs – Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA). Arī tā pamanījusi objektā pieļautās kļūdas un aģentūra aizvien gaida atbildes uz vairākiem pieprasītajiem skaidrojumiem. Pagaidām no fondiem pašvaldībai samaksāti vien nepilni seši miljoni eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt