Jau 150 gadu senais velvju tilts cilvēkiem palīdz nokļūt Ventas otrā krastā. Jubilejas reizē tas atvēlēts tikai gājējiem, aicinot visus satikties uz tilta, uz garšu festivālu "Audz’s Kurzemē".
"Tas arī ir izglītojoši par bioekonomiku, par sadarbību, par vietējo produktu, par bioloģisko saimniekošanu, un tad, lūk, mēs arī mēģinām aptvert šo teritoriju, šo tiltu un šīs vietas, kā pielāgot gan sarunām, gan diskusijām ar personībām, ar profesionāļiem, gan meistarklases, kur kaut ko iemācīties," sacīja Kuldīgas novada tūrisma attīstības centra vadītāja Jana Bergmane.
Šis ir projekta noslēgums, līdz tam bijuši pieredzes apmaiņas braucieni pie vietējiem ražotājiem, arī pavāriem, kuri galdā ceļ Latvijā izaugušo. Šai reizē ar to visu var iepazīties un nogaršot festivāla viesi.
"Es domāju, ka apsveicami ļoti tāpēc, ka vienkopus tu vari redzēt; arī interneta laikmetā vienalga tu visu neatradīsi tīmeklī, kas no kurienes nāk. Liepājā apmeklēja tirdziņus ar ģimeni, bet šādu, piemēram, es neesmu redzējis ne Līvas ciema svētkos vai kaut kur citur, dažādas tādas jaunas lietas," pauda Nils Jansons, pasākuma apmeklētājs no Liepājas.
Restorāna "Kopa" šefpavārs Žanis Raivo Behmanis, kurš vienmēr uzsvēris vietējo produktu nozīmi, priecājās, ka tilts kļuvis par pop-up restorānu tiltu, kur īpaši izcelt Kurzemē ražotā un augušā garšas.
"Tā ir lieta, ko mēs varam prezentēt, savu vietu, kur mēs atrodamies uz kartes un, protams, tas produkts, kurš nāk no tev zināmā zemnieka, audzētāja, mājražotāja, un tas ir ar pievienoto vērtību. Tu zini to stāstu, kāpēc tas ir radies, kā tas ir radies, tur veidojas saturs tajā visā," teica restorāna "Kopa" šefpavārs.
Un arī, būvējot tiltu, nolemts izmantot vietējos materiālus. Tā kā Kuldīgas apkārtne bija bagāta ar akmeņiem, tika pieņemts lēmums būvēt ķieģeļu velvju tiltu uz akmens mūra balstiem. Tiltu pēc arhitekta Oto Dīces projekta pabeidza 1874. gadā, ievērojot cara laika satiksmes standartus, lai vienlaikus varētu izmainīties divas pretimbraucošas karietes. Pirmā pasaules kara laikā, krievu armijai atkāpjoties, divus tilta laidumus uzspridzināja. Tos atjaunoja dzelzsbetona konstrukcijās, bet 2008. gadā restaurēja senajā izskatā. Tas ir trešais garākais ķieģeļu tilts Eiropā.