Viņš gan nevarēja apgalvot, ka slimnīca varēs nodrošināt visus pakalpojumus līdz gada beigām.
"Šobrīd mēs vēl varam to nodrošināt, vēl dažus mēnešus to varam. Bet aktīvi pie tā strādājam – mēs katru otrdienu sēžamies pie "Excel" tabulām un analizējam situāciju, bet šobrīd arī mums ir pārstrādes, un ir jāsaprot, vai mazliet piebremzējam vai pārejam uz maksas pakalpojumu, bet fakts, ka pacientiem ir jāsaņem veselības aprūpe un tai jābūt pieejamai, ir mūsu prioritāte," norādīja Krūmiņš.
Vienlaikus Krūmiņš atzina, ka citās reģionālajās slimnīcās situācija esot diezgan nopietna: "Esmu dzirdējis par Daugavpili, Jēkabpili."
Reģionālās slimnīcas, pēc Krūmiņa domām, būtu jāstiprina, jo tām ir ļoti liela loma veselības aprūpes sistēmā. Valstij jābūt visaptverošai stratēģijai un komunikācijai, iesaistot visas puses – valdību, profesionālās asociācijas, ārstus un industriju.
"Tam jānotiek ilgtermiņā. Nevaram dzēst ugunsgrēkus katru reizi. Finansējumam jābūt pastāvīgam, lai nedzīvotu kā pa viļņiem, tad ir grūti plānot nākotnē investīcijas," skaidroja Krūmiņš.
KONTEKSTS:
Saeima 9. martā galīgajā lasījumā apstiprināja likumprojektu "Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam", veselības jomai šā gada budžetā papildus novirzīti 85,8 miljoni eiro, no kuriem vislielāko daļu paredzēts novirzīt mediķu atalgojuma celšanai un onkoloģijai, taču nozare uzskata, ka papildus tam būtu nepieciešami vēl aptuveni 220 miljoni eiro, un brīdina, ka ar piešķirto finansējumu nebūs iespējams sniegt visus valsts apmaksātos pakalpojumus.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) valde līdz 1. jūlijam lūdz valdību piešķirt papildu 140 miljonus eiro.
Premjers Krišjānis Kariņš ir uzdevis visām ministrijām pārskatīt izdevumus, lai rastu nepieciešamo papildu finansējumu veselības aprūpes un izglītības nozarēm.
