Lai gan pašreizējais Valsts prezidents Egils Levits norādījis uz risku, ka nākamo prezidentu var ievēlēt ar prokremliski noskaņotu politisko spēku atbalstu, pēc Vīķes-Freibergas domām, neviens Saeimas deputāts līdz šim nav publiski deklarējis, ka būtu pret Latviju kā neatkarīgu valsti, un, ja šādi riski būtu, tie jānovērš drošības dienestiem.
Vīķe-Freiberga pauda, ka Valsts prezidentam nav jānāk ar kādu īpašu programmu, jo prezidents darbojas Satversmes ietvaros. Latvija ir parlamentāra, nevis prezidentāla republika, kas nozīmē, ka parlamentārā valstī Valsts prezidentam ir jābūt politiski neitrālam, viņam nav izpildvaras. Viņa atgādināja, ka vairāk nekā puse prezidentu ievēlēšanas brīdī ir bijuši kādas partijas biedri.
"Viņš vai viņa nepārstāv nekādu politisko partiju. Satversme viņam nedod nekādu izpildvaru un it īpaši nelaiž viņu naudas lietām ne tuvumā," akcentēja Vīķe-Freiberga. "Ja nu ir viens cilvēks valstī, kam nav nekādas teikšanas, cik lielas ir pedagogiem algas vai pensijas, tad tas ir Valsts prezidents. Tā ir izpildvaras privilēģija."
Taču ir divas jomas, kurās Valsts prezidentam ir varas elementi – ārlietas un drošība. Ja prezidentam šādu pilnvaru nebūtu, Latvija savulaik varēja arī nekļūt par NATO dalībvalsti.
"Valsts prezidentam būs jābūt nomodā, lai Latvija neiemieg, lai Latvijas drošības spēki neiemieg," pauda Vīķe-Freiberga.
Ņemot vērā Latvijas vēsturi un ģeogrāfisko novietojumu, Valsts prezidenta "prioritāte numur viens būs rūpēties par to, lai mūsu izpildvara un aizsardzība turētos līmenī un turētos līdzi mūsu sabiedrotajiem, un lai turpinātos mūsu sadarbība ar sabiedrotajiem," akcentēja eksprezidente.
Uz Latvijas Radio norādi par risku, ka nākamo prezidentu var ievēlēt ar prokremlisku politiķu atbalstu, eksprezidente atzina, ka "šī ir diezgan oriģināla situācija", taču, "cik man zināms, šobrīd Latvijas Saeimā nav neviena deputāta, kas būtu publiski deklarējis, ka viņš vai viņa ir pret Latvijas suverenitāti, neatkarību, piederību NATO un Eiropas Savienībai un visiem šiem pamatprincipiem".
Šādu deputātu identificēšana ir drošības dienestu uzdevums. "Ja [deputātam] ir slēptas simpātijas, tas ir drošības dienestu uzdevums – sameklēt un atrast slēptus sakarus vai kontaktus ar Latvijai atklāti naidīgām organizācijām vai valstīm," paskaidroja eksprezidente un piebilda, ka ne "tantiņa studijā", ne žurnālisti, ne cilvēki uz ielas nevar pateikt, kurš ir un kurš nav lojāls Latvijai. "Ja parādās šaubas par deputātu lojalitāti valstij, tad tas ir trauksmes signāls. Latvijas valstij ir vara pār saviem deputātiem," rezumēja Vīķe-Freiberga.
Jāatgādina gan, ka 14. Saeimā opozīcijā esošā partija "Stabilitātei!" priekšvēlēšanu laikā savā programmā piedāvāja pat izstāties no "žņaudzošās" Eiropas Savienības.
KONTEKSTS:
Valsts prezidenta vēlēšanas notiks 31. maijā. Tajās pieteikti trīs kandidāti – uzņēmējs un "Apvienotā saraksta" dibinātājs Uldis Pīlēns, latviešu diasporas aktīviste Elīna Pinto un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība").
Sākotnēji arī pašreizējais Valsts prezidents Egils Levits paziņoja, ka nolēmis kandidēt uz šo amatu atkārtoti, taču vēlāk tomēr atteicās to darīt.
