1967. gadā atklātā Saldus kultūras centra aktīvais mūžs noslēdzās pēc 47 gadiem. Ēka bija tik sliktā tehniskā stāvoklī, ka to slēdza. Kopš tā brīža pagājuši deviņi gadi. Lai arī katrā sasaukumā deputāti solījuši saldeniekiem, ka kultūras nams būs, šī gada budžetā tika paredzēti 150 000 eiro ēkas nojaukšanai. Izstrādātajiem pārbūves projektiem tā arī neizdevās rast finansējumu, nu jau ap 10 miljoniem eiro, jo valsts aizņemties šādiem projektiem neparedz.
"Ļaujiet pašvaldībai pašai izvēlēties lietas, kurām aizņemties. Aizņemties naudu, nevis piešķirt kā valsts atbalstu," skaidroja Saldus novada domes priekšsēdētājs (LZP) Māris Zusts.
Iekšlietu ministrija vairākās Latvijas pašvaldībās plānojusi būvēt katastrofu pārvaldības centrus, kuros zem viena jumta būtu vairāki dienesti, piemēram, neatliekamā medicīniskā palīdzība, Valsts policija, ugunsdzēsība. Saldus ir viena no vietām, kur tāds paredzēts.
"Šis ir Eiropas Savienības atbalsts, un tas ir atveseļošanas instruments ar saviem nosacījumiem, kas cita starpā paredz klimata neitralitāti. Respektīvi, ja tiek būvēta jauna ēka, tad tieši tādā pašā platībā, kāda cita ēka ir jānojauc," pastāstīja iekšlietu ministra padomnieks Andrejs Vaivars.
Tā kā ugunsdzēsēju depo, kur sākotnēji bija plānots centrs, nojaukt nedrīkstēja, tad sarunās ar pašvaldību, izskatot vairākas versijas, izlemts, ka tas varētu atrasties kultūras nama vietā.
Maija sākumā ārkārtas domes sēdē deputāti lēma šo īpašumu nodot Iekšlietu ministrijai, bet no ministrijas pārņemt vēsturisko Ugunsdzēsēju depo, tā konservācijā ieguldot 150 000 eiro, kas bija plānoti kultūras nama nojaukšanai.
"Es neredzu izvērtētu situāciju, jo, manuprāt, tas ir ļoti sasteigts lēmums. Tas ir ļoti nesaderīgi, ir disonansē ar to, kas tur ir, jo tas dzīvojamais kvartāls un kultūras nams, tas viss ir savās vietās, tas jau bija izlīdzsvarots, labs teritorijas plānojums," neizpratni pauda saldeniece, arhitekte Gundega Broka.
"Mani uztrauc tas, ka pilsētai zūd viņas autentiskā seja. Man šķiet, katrai pilsētai ārkārtīgi svarīgi ir saglabāt savas svarīgākās vēsturiskās ēkas," sacīja Saldus iedzīvotāja, māksliniece Ieva Grantiņa.
Zusts norādīja, ka bija jārīkojas ātri, lai nepalaistu garām teju 15 miljonu eiro lielas investīcijas: "Ja mēs šobrīd neielecam šinī vilcienā, – mums ar ministru bija saruna par to, – ka mēs tad varētu būt otrā vai trešajā kārtā, kurā tur [desmitgades] pēdējā gadā par valsts budžeta līdzekļiem, tad es teicu, tālāk varam nerunāt."
Kā potenciālā kultūras nama vieta šobrīd tiek izskatīta administrācijas ēka Avotu ielā, to rekonstruējot.
