Alojas Ausekļa vidusskolā šobrīd mācās 235 skolēni, no tiem 32 vidusskolas klasēs. Vidusskolēni vidējo izglītību iegūs vēl šeit, taču jaunas vidusskolas klases vairs nodrošinātas netiks.
"Personīgi es esmu ļoti satriekta. Mana mamma ir beigusi šo vidusskolu, es pati, mans vīrs, mana meita vecākā, tagad arī jaunākā gatavojās beigt," sacīja bijusī skolas absolvente, 12. klases skolnieces mamma Ija Rudzīte.
Vecāki uzskata, ka jautājums par skolu tīkla reorganizāciju būtu ietverams topošajā Limbažu novada izglītības attīstības stratēģijā, kas ļautu uz situāciju raudzīties plašāk.
"Tam vajadzēja būt garākam procesam, informētākam. Par to būtu jādiskutē, jārunā, lai tas būtu visu pušu viedoklis un redzējums," pauda Alojas Ausekļa vidusskolas direktore Ina Šternfelde.
Tuvākās skolas ir Limbažos – 30 kilometru, Valmierā – 50 kilometru attālumā, un Salacgrīvā.
Izvērtējot skolēnu skaita dinamiku, pašvaldībā pieņemts lēmums Alojas Ausekļa vidusskolu turpmāk reorganizēt par pamatskolu.
"Bērnu skaitu mēs analizējam, sākot no 2010. gada, kur laika posmā no 2010. līdz 2022. gadam ieskaitot, skolā ir tikai viens mācību gads, kad izglītojamo skaits ir virs 40, visos pārējos gados bērnu skaits ir bijis nepietiekams, un vienā gadā pat netika nokomplektēta 10. klase," skaidroja Limbažu novada Izglītības pārvaldes vadītāja Sigita Upmale.
Uz 2022. mācību gadu bija vien trīs pieteikumi vidusskolas klasēs, taču jābūt vismaz 10, lai pašvaldība saņemtu mērķdotāciju finansējumam attiecīgajam vecumposmam.
Tikmēr pieejamais Atveseļošanas fonda finansējums ļauj stiprināt 1.–9.klašu posmu un skolas vidi, ko arīdzan pašvaldība lūkos izmantot.
Novadā arī domās, ko darīt ar citām mazajām skolām.
"Jā, ir mums relatīvi mazas pamatskolas, par kurām mums nāksies domāt, ko tad ar tām darīt," norādīja Limbažu novada Izglītības pārvaldes vadītāja.
Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) skaidroja, ka sarunas par skolu tīkla reformu ar iesaistītajām pusēm un LPS nenorit mierīgā gaisotnē.
"Jā, nu sarunas nav vienkāršas, jo katrā pašvaldībā ir individuāli gadījumi, kāds ir pamatojums, kāpēc ir viena, otra vai trešā izglītības iestāde. Daudzām mazām klasēm nodrošināt pretī pedagogu, tas ir izaicinoši, līdz ar to jāmeklē citi risinājumi," atzina IZM Izglītības departamenta direktore Edīte Kanaviņa.
"Mēs aicinām ministriju uz nopietnu sarunu par skolu tīklu, nevis kaut ko mēģināt ar voluntāriem pasākumiem, kaut ko aizliegt bez finansiāla pamatojuma apakšā," teica LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis.
Pašvaldības vēlas arī redzēt detalizētu izdevumu pozīciju analīzi par transporta izdevumiem, iespējamo internātskolu veidošanu apkaimēs, izdevumus, kas gulstas uz mājsaimniecību, pašvaldību un valsts pleciem.
"Sākumskolas un pamatskolas ir vesela ielaista problēma, jo tas ir saistīts ar to, ka neadekvāti ir taisīta pati izglītības reforma," vērtēja Pūķis.
Kamēr noris cīņas par skolu tīklu, Alojas Ausekļa vidusskolu jau gaida pārmaiņas.
