Ogres skolēni devās arī trīs kilometru garā gājienā. Viens no uzdevumiem pa ceļam – savākt dabas materiālus, ko galapunktā izmantot Latvijas kontūras izveidei. Šis pasākums novadā jau kļuvis par tradīciju.
Šāds pasākums pirmoreiz notika 2009.gadā, kad to sāka organizēt Ogres patriotiskās audzināšanas un militārās tuvcīņas skola.
“Tā ir tā doma, lai mēs atcerētos mūsu senču devumu, ka mums ir sava zeme, sava valsts un ka mums būtu jālepojas. Mums daudz kur mēģina iepotēt, ka mūsu valsts nav izdevusies. Viņa ir izdevusies. Un to ir izcīnījuši mūsu vectēvi, mūsu tēvi,” pauda Ogres patriotiskās audzināšanas un militārās tuvcīņas skolas vadītājs Egils Helmanis.
“Tas, kas mums jādara, mums ir jāveido tas tēls, jāstāsta. Tikai tādā veidā skolēni uzzinās patiesību, ko mēs darām, uz ko mēs esam spējīgi. Un tikai tad, kad viņi ir spējīgi paši analizēt, salīdzināt ar citu, viņi ir spējīgi izlemt, vai viņi grib sevi saistīt ar konkrētu jomu,” sacīja Zemessardzes 54.inženiertehniskā bataljona komandieris Ainārs Rauza.
“Lielākoties es skatos uz to vēsturi, to, ka mēs stāstam, it īpaši šis apgabals 1.pasaules karā bija nozīmīgs, īpaši latviešiem, latviešu strēlnieku un bruņoto spēku izveidei,” norādīja Ainārs Rauza.
Latvijas vēsturē Juglas kaujas uzskatāmas par otru lielāko latviešu strēlnieku varonības apliecinājumu pēc Ziemassvētku kaujām. Pirms 101 gada 1.septembrī Austrumu frontes Daugavas sektorā sākās lielākā vācu ofensīva triju kara gadu laikā ar mērķi ielenkt un iznīcināt Krievijas 12. armiju, kas aizsargāja Rīgu, un ieņemt pilsētu. Uzbrukums sākās tagadējo Salaspils un Ikšķiles novadu teritorijā, kur aizsardzības pozīcijas bija ieņēmuši latviešu strēlnieku pulki. Divdesmit sešu stundu laikā cīņā pret vāciešiem savas dzīvības atdeva vairāk nekā puse no 5. Zemgales pulka strēlniekiem un 80 procentu pulka virsnieku.
