Pirmie 150 ASV desantnieki ieradīsies no Itālijas jau ceturtdien un Latvijā pavadīs dažus mēnešus, vismaz līdz gada beigām, desantnieku kontingents mainīsies rotācijas kārtībā, un misijas garums būs atkarīgs no ārpolitiskas situācijas.
Desantnieki tiks izvietoti militārajā bāzē Ādažos. Viņu ierašanās notiek saskaņā ar NATO padomes neseno lēmumu palielināt bloka militāro klātbūtni Austrumeiropā. Amerikāņi kopā ar Latvijas karavīriem piedalīsies mācībās, kas ir daļa no ASV kājnieku mācību paplašinātā aktivitāšu klāsta Baltijā un Polijā. Lai piedalītos līdzīgās mācībās, viena rota trešdien ieradīsies Polijā, un drīzumā papildu rotas ieradīsies Lietuvā un Igaunijā. Militāro klātbūtni Latvijā ASV nodrošinās rotācijas kārtībā.
Baltijas jūrā ieradušies arī vairāki karakuģi, kas pastāvīgi patrulēs arī Baltijas valstu piekrastē. Kurās Latvijas ostās tie iegriezīsies, vēl nav zināms. Iepriekš apspriestā iespēja, ka NATO karakuģi varētu pastāvīgi bāzēties Liepājā, pagaidām nav alianses darba kārtībā. Latvija gan uztur spēkā piedāvājumu izmantot Liepājas ostu, ja šāda nepieciešamība radīsies.
Vērā ņemamas tehnikas vienības piemēram bruņutransportieri pagaidām uz Latviju sūtītas netiks. Uzturēšanos izdevumus segs gan ASV, gan Latvijas puse. „Visas individuālās vienības veic mācību procesu. Turpmāk šīs ASV vienības veiks apmācības Igaunijas, Latvijas un Lietuva spoligonos. Veiks, to, kam ir paredzētas. Mūsu piedalīsies kopā ar viņiem,” klāsta Nacionālo bruņoto spēku virspavēlnieks Raimonds Graube.
Atkarībā no ārējās drošības situācijas ASV karavīru klātbūtnes laiks un skaitliskais sastāvs Latvijā var mainīties. Savukārt Baltijas jūrā NATO pastiprināto klātbūtni demonstrēs četri mīnu traleri un vien palīgkuģis no Norvēģijas, Nīderlandes, Beļģijas un Igaunijas. „Saistībā ar destabilizējošām akcijām reģionā, kas notiek Ukrainā Ziemeļatlantijas padome veiks vairākus pasākumus un viens no tiem ir pastāvīgas mīnu meklētāju grupas klātbūtne, lai pārliecinātu mūsu sabiedrotos Baltijā par NATO solidaritāti un gatavību jebkuriem izaicinājumiem,” klāsta NATO pavēlniecības pārstāvis Deivs Benhams.
Tie tuvākajā laikā piestās arī Baltijas valstu ostās. Pagaidām nav runas par pastāvīgas NATO flotes bāzes izveidi Liepājā, pret ko protestē pilsētas krievvalodīgo kopienas pārstāvji. Latvija ir piedāvājusi izmantot Liepājas karostu, taču Alianses dienaskārtībā šī jautājuma vēl nav. Tikmēr arī Latvijas politiķu vidū nav viennozīmīga atbalsta sabiedroto desantam. „Varbūt valstī vajag apvienot aizsardzības ministriju ar iekšlietu ministriju lai ir papildu nauda policijai, bet robežas lai sargā NATO un ASV karavīri,” norāda Saeimas deputāts Valērijs Agešins (SC).
Latvijas valsts augstākās amatersonas savukārt norāda, ka NATO papildspēki valstī būs nopietns signāls Krievijai, ka nato kolektīvās aizsadzības vienošanās nav tikai vārdi uz papīra.
Jau ziņots, ka NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens iepriekš paziņoja, ka NATO dalībvalstīs Austrumeiropā tiks izvietoti jūras, gaisa un sauszemes papildspēki, šādi reaģējot uz konflikta saasināšanos Ukrainā. Vienlaikus NATO nolēmusi "pārskatīt un pastiprināt" aizsardzības plānus.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst. Sodot Krieviju par Krimas aneksiju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis jau noteikušas sankcijas vairākiem desmitiem Krievijas augstāko amatpersonu un Kremļa tuvākā loka cilvēku.
Krievijas diversanti un vietējo separātistu kaujinieki pēdējo dienu laikā Ukrainas austrumos sagrābuši vairākas valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidojuši kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes uzsākušas pretterorisma operāciju.
