Lai gan Brīvības piemineklis no ārpuses ir iespaidīgs ar savu simboliku, tā iekšpuse galvenokārt ir praktiska un tehniska, paredzēta konstrukcijas uzturēšanai un stabilitātei. Ekskursijas pieminekļa iekšpusē nenotiek jau daudzus gadus, tas lielākoties saistīts ar dažādiem drošības apsvērumiem.
Ikdienā Brīvības pieminekļa durvis, kas ir aiz pieminekļa, ir aizslēgtas ar lielu atslēgu. Ieejot pa durvīm iekšā, pirmā un vienīgā ir neliela tehniskā telpa, kur uz akmens tipa paaugstinājuma atrodas liela, sarkana Goda grāmata jeb viesu grāmata, uz kuras ir attēlotas Brīvības pieminekļa trīs zvaigznes. Un no tās telpas var doties uz šaurām metāla kāpnēm, kas uzvijas gandrīz 40 metru augstumā – līdz vietai, kur zem Brīvības tēla kājām pa divām lūkām paveras unikāls skats uz Rīgu.
Pieminekļa iekšpuse patiesi ir tehniska – vienīgajā telpā atrodas minētā grāmata, ziedi, fotogrāfija, kur atainots piemineklis, pāris uzraksti. Taču, kāpjot pa kāpnēm, ir iespēja redzēt vairākus karogus un dažādas citas fotogrāfijas, kas raksturo pieminekli. Telpas ir šauras un ļoti vienkāršas – būtībā piemineklim tiek ļauts dzīvot savā nodabā. Kāpjot augšā pa kāpnēm, ar katru stāvu kāpnes kļūst arvien slapjākas, kas šķietami liek domāt, ka tas nav labi, bet personas, kas atbildīgas par pieminekli, norādīja, ka tā tam ir jābūt.
Līdz šim nav publiski pieejamas informācijas par būtiskām problēmām vai bojājumiem Brīvības piemineklī. Piemineklis regulāri tiek uzturēts un pārbaudīts, lai nodrošinātu tā ilgu mūžu un drošību.
Nelielus darbus Brīvības pieminekļa uzturēšanai Rīgas pieminekļu aģentūra veic ik gadu. Arī pārstāves no Rīgas pieminekļu aģentūras atzina, ka Brīvības pieminekļa stāvoklis šobrīd ir labs.
Arī bijušais Valsts prezidents un Brīvības pieminekļa izgaismošanas fonda vadītājs Valdis Zatlers uzsvēra, ka Brīvības pieminekli apseko katru gadu, un ja tam ir vajadzīgs kāds remonts – to veic uzreiz.
"Brīvības piemineklis ir labā stāvoklī. Tam regulāri notiek apkopes darbi, sīki remontdarbi, un finansējums šiem pasākumiem ir katru gadu paredzēts valsts budžetā. Tā kā problēmas, kas prasītu tagad lielu uztraukumu par Brīvības pieminekļa stāvokli, vienkārši nav. Finansējums ir pietiekams, tas ir ievērojami pieaudzis kopš valsts finansē tieši Brāļu kapu un Brīvības pieminekļa uzturēšanu. Cita lieta ir Brāļu kapi, kur darba apjoms, lai tos labiekārtotu un arī veiktu remontdarbus un restaurācijas darbus ir daudz lielāks, un arī grūtāk realizējams."
Apdrošināšanas polises summa – 1,5 miljoni eiro
Jau 21. gadu apdrošināšanas kompānija "BTA" dāvina Rīgas pašvaldībai Brīvības pieminekļa apdrošināšanu. Šī ideja radusies jau ļoti sen, pamatojums ir pavisam vienkāršs – Latvijas uzņēmums vēlējās atbalstīt Brīvības pieminekļa apdrošināšanu un vēlējās to sniegt kā dāvinājumu. Tradicionāli apdrošināšanas polisi dāvina patriotisma jeb valsts svētku nedēļā.
Apdrošināšanas polises summa šogad un arī citus gadus ir 1,5 miljoni eiro. Summa ir aprēķināta aptuveni pēc tā, cik izmaksātu Brīvības pieminekļa atjaunošana. Tā ik gadu ir viena un tā pati.
"BTA" apdrošināšanas valdes locekle Evija Matveja stāstīja: "Tā ir īpašuma apdrošināšanas polise ar galvenajiem riskiem – uguns risks, vētru plosījumu risks un arī trešo personu vandālisms vai kādi citi nodarīti zaudējumi piemineklim. Visu šo 21 gadu laikā ir bijuši trīs gadījumi, [kad apdrošināšanas polise izmantota], un summu ziņā tie ir nelieli. Lielākie gadījumi bija saistīti ar ārzemju tūristiem, kur viņi pie pieminekļa veica darbības, kuru rezultātā mums nācās kopā ar biedrību, kas šo pieminekli uztur, tālāk jau atjaunot, mēs tad sedzām šīs atjaunošanas izmaksas. Katrā ziņā mēs paši esam secinājuši, ka šobrīd piemineklis ir krietni drošāks, jo tas tiek arī apsargāts."
Līdz ar sardzi pieminekļa pakājē sarucis vandālisma gadījumu skaits
Pirms daudziem gadiem piemineklim nācās vairākkārt saskarties ar tā sauktajiem "čurājošajiem tūristiem", proti, kad tūristi nokārtoja savas dabiskās vajadzības pie Brīvības pieminekļa. Arī pērnā gada nogalē trīs ļaundari nolauza obelisku Taktilajam Brīvības piemineklim un ar to devās projām. Kā tika konstatēts videonovērošanas kamerās, kāda sieviete, pamanot notiekošo, devās vīriešiem pakaļ un atņēma nolauzto pieminekļa daļu. Īsi pēc tam policija nozieguma pastrādātājus aizturēja.
Tiesa, Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks (Nacionālā apvienība) uzsvēra, ka pēdējos gados, izņemot iepriekš minētos starpgadījumus, Brīvības piemineklis tamlīdzīgās situācijās vairs nav nonācis, ko var pamatot arī ar to, ka jau vairākus gadus pieminekli nepārtraukti sargā un uztur tā drošību.
"Protams, Brīvības pieminekļa uzturēšana ir ļoti atbildīgs pasākums. Brīvības piemineklim ir atbalsts arī no valsts uzturēšanas ziņā. Taču katru dienu ir nepieciešama uzkopšana, katru dienu ir jāseko līdzi, vienmēr šeit ir arī pašvaldības policija, kas seko visam līdzi. Protams, tas ir darbs, bet tas ir mūsu tautas lepnums, un mēs ar prieku to darām," pauda Ratnieks.
Tēlnieka Kārļa Zāles veidoto Brīvības pieminekli Latvijas neatkarības cīņās kritušo piemiņai atklāja pirms 89 gadiem – 1935. gada 18. novembrī.
