Ceturto gadu 15. oktobris ir valsts valodas diena. Šis datums nav izvēlēts nejauši – šajā dienā 1998. gadā tika papildināts Satversmes 4. pants, nosakot, ka valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda. Lai gan mūsu valoda netiek uzskatīta par mazu un apdraudētu, valodnieki norāda, ka nedrīkstam atslābt, jo valodā ienāk nevēlamas formas un konstrukcijas. Tāpēc īpaši šajā dienā katram būtu jāpadomā, vai tiešām jālieto kāds svešvārds, vai labāk izteikties savā valodā.
Pētījumā uzrunā 711 jauniešus
Latviešu valodas aģentūras pētījumā tika meklēta atbilde uz jautājumu – kāda ir angļu valodas ietekme uz Latvijas jauniešu valodas lietojuma paradumiem un lingvistisko attieksmi? Pētījumā tika uzrunāti 711 jaunieši – Latviešu valodas aģentūra aptaujāja jauniešus vecumā no 13 līdz 25 gadiem, savukārt pētījumu centrs "SKDS" aptaujāta jauniešus vecumā no 15 līdz 19 gadiem.
Lai gan publiskajā telpā bieži vien izskan dažādi izteikumi par to, ka tagad jauniešu sarunas pārņēmusi angļu valoda, pētījums atklājis, ka tik slikta situācija nav.
Pētījums rāda, ka angļu valodu jaunieši izmanto biežāk gadījumos, kad nepieciešams izpaust savas sajūtas, jo angļu valodā ir vienkāršāki, īsāki vārdi, kas labāk izskaidro konkrēto sajūtu vai situāciju.
Latviešu valodas aģentūras Valodas attīstības daļas projektu koordinatore Justīne Bondare norādīja, ka, visticamāk, angļu valoda nepārņems latviešu valodas lietojumu jauniešu vidū. Tomēr esot jāveicina izpratne par to, ka mūsdienās populāra kļūst daudzvalodība.
Pētījumā netika konstatēta jauniešu negatīva lingvistiskā attieksme pret latviešu valodu vai nacionālo identitāti.
Kopumā jaunieši virtuālajai komunikācijai sociālajos tīklos lieto gan latviešu, gan angļu valodu, taču vairāk nekā 22% jauniešu latviešu valodu šajā jomā nelieto.
Tāpat jaunieši atbildēja arī uz jautājumu, cik daudz sava laika vidēji nedēļā viņi lieto konkrētu valodu saziņā ar draugiem, un rezultāti liecina, ka latviešu valoda tiek lietota visbiežāk. 23% respondentu norādījuši, ka latviešu valodu izmanto 71–80% no sava laika. Taču angļu valoda tiek lietota daudz mazāk – vairāk nekā 47% aptaujāto lieto angļu valodu tikai līdz 10% no sava laika saziņā ar draugiem.
Pagājušajā gadā Latviešu valodas aģentūra jauniešu valodas tūres laikā "Ņemot un dodot topu par citu" apmeklēja 45 mācību iestādes un tika uzrunāti aptuveni 2200 skolēni, un kopumā no pērnā gada septembra līdz decembrim norisinājās 55 pasākumi. Šajā laikā aģentūra stiprināja dialogu ar jauniešiem un ļāva dalīties arī savā viedoklī par valodu, rosinot domāt par daudzveidīgākām izteikšanās iespējām latviešu valodā.
Noskaidro 10 populārākos aizguvumus no angļu valodas
Noslēgusies arī akcija "Mūsdienu urbānā vārdnīca", tās laikā tika iesūtīti 475 vārdi un frāzes, kas ir aizgūti no angļu valodas. Balsošanā tika noteikti desmit populārākie un bieži lietotie aizguvumi:
- čilot ‒ laiskoties (arī atpūsties, atslābināties, atvilkt elpu, dīkoties, gurķoties, padīkāties, pavaļoties);
- čekot ‒ skatīties (arī aplūkot, apskatīt, iemest aci, ieskatīties, pārbaudīt, palūkoties, pārraudzīt, paraudzīties, paskatīties, pavērties);
- cringe ‒ šķērms (arī apkaunojošs, atbaidošs, dīvains, ērmīgs, jancīgs, jocīgs, jokains, muļķīgs, nejēdzīgs, savāds, šķebīgs, viebīgs);
- japot ‒ tērzēt (arī čalināt, čalot, dudināties, kladzināt, leijerēt, melst niekus, mēļot, mutēties, pamparēt, pļāpāt, tērgāt, tērgot, tītināt, trencēt, triekt, valodot, vāvuļot, zvadzināt);
- posts ‒ ieraksts sociālo tīklu vietnē;
- pookie ‒ mīļumiņš (arī balodītis, dārgumiņš, drostaliņa, dūjiņa, jaukumiņš, lolojums, mīlulītis, saulīte, sirdspuķīte, sirsniņa);
- for real ‒ patiešām (arī bez jokiem, bez šaubām, goda vārds, īstenībā, jānudien, kas tiesa, nopietni, nudien, patiesi, patiesībā, no tiesas, tiešām);
- viss safe ‒ viss kārtībā (arī droši, ir jau labi);
- rizz ‒ šarms, šarmēt (arī harisma, kairums, pievilcība, spēja valdzināt);
- random ‒ negaidīts, nejaušs (arī kaut kāds, neapzināts, necerēts, neparedzēts, neplānots, netīšs, nevilšs, pēkšņs, piepešs, svešs).
Latvijas Radio devās Rīgas ielās, lai uzrunātu jauniešus un noskaidrotu vai tiešām viņi šos vārdus izmanto ikdienas saziņā.
"Nu, japot, cringe, random, jā. Arī pookie un rizz reizēm ir sastopams klasē, skolā. Nu jā, man tāpat aptuveni, jā, es arī daudz izmantoju."
"Cringe un posts, tas laikam būtu, un viss safe, kurus es lietoju ikdienā."
"Es visus saprotu, viņi ir jauniešu vidū plaši izmantoti, tā kā – jā, saprotu. Daļu no tiem izmantoju, diezgan bieži es izmantoju vārdu posts, jo savādāk ļoti garš aizstājvārds."
"Nu random, jā, tieši random, cringe izmantoju. [Pārējos vārdus] Zinām, bet neizmantojam. Tas ir cringe izmantot šos vārdus, tāpēc nē."
Satikto jauniešu vidū nudien populāri vārdi ir cringe, kā arī čilot. Jaunākā paaudze norādīja, ka arī japot ir gana bieži pielietots vārds sarunvalodā.
Aicina sākt ar sevi
Latviešu valodas aģentūras sociolingviste Gunta Kļava pauda – pētījuma rezultāti nav pārsteidzoši, jo mēs to jau zinājām, dati tagad tikai to apliecina.
"Mēs kā sabiedrība varētu mazāk uzdot un likt kaut ko darīt citiem, bet iesaistīties paši. Ar saviem bērniem, savu draugu bērniem meklēt, izmantot šo valodu. Meklēt kādus radošus, skaistus veidus, kā runāt latviešu valodā. Sākt ar sevi," aicināja Kļava. "Ja nav ģimenē neviena jaunieša, varbūt draugiem ir. Vienkārši parunāt ar viņu, kā viņš jūtas, un varbūt viņš iemācīsies trīs jaunus vārdus, kā aprakstīt savas emocijas, ja viņš līdz tam nav zinājis, jo viņš par to visu laiku ir runājis ar saviem draugiem tikai angļu valodā."
Tikmēr Latviešu valodas aģentūras Valodas attīstības daļas projektu koordinatore Justīne Bondare noraidīja bažas, ka jauniešu vidū latviešu valodu pārņems angļu valoda – vienkārši esot jāveicina izpratne par to, ka mūsdienās populāra kļūst daudzvalodība un mūsdienās ar vienu valodu vairs nepietiek.
Kādreiz vairāk tika izmantota krievu valoda, tagad tā ir angļu valoda.
Svarīgi ir arī apzināties, ka jaunietis zina, kura situācija ir atbilstoša konkrētai valodai. Ja tā ir oficiālā saziņa, viņš saprot, ka te jāizmanto latviešu valoda, ja neoficiālā – tad var rotaļāties ar valodu.
Bet Latviešu valodas aģentūras projektu koordinatore Ieva Mūrniece sacīja, ka dažas iezīmes valodnieki uzskata par tā saukto "sarkano karogu" – dažu skolēnu darbos parādās tas, ka viņi domā angliski.
Turklāt tādas iezīmes novērotas aptuveni trešdaļā no latviešu valodas olimpiādes dalībnieku darbiem.
"Nevarētu teikt, ka visi teikumi ir tādi, bet pavīd kaut kādas konstrukcijas, kaut kādi iepinumi, kur saprot, ka tas ir tiešām pārnests no angļu valodas. To nav ļoti, ļoti daudz, bet man tas liek satraukties, jo tas tātad jau ir signāls, ka kaut ko šis skolēns nevar pateikt latviski vai viņš ir pieradis par to runāt un rakstīt angļu valodā."
Kopš neatkarības atjaunošanas ir vairākkārt nācies cīnīties, par to lai latviešu valoda Latvijā būtu vienīgā, atgādināja Latviešu valodas aģentūras direktore Inita Vītola, uzsverot, ka katrs no mums ir atbildīgs par to, vai un kā runājam latviski:
"Valodai šodien svētki. Tāpēc pirmais vēstījums mums ir – runāsim latviski, mēs esam Latvijā. Mēs paši, latvieši, tie, kas dzīvo Latvijā, arī citu tautību pārstāvji, mēs protam runāt latviski. Jautājums, vai mēs to visās situācijās lietojam, kad to vajadzētu darīt."
Latviešu valodas aģentūra aicina ikvienu padomāt par savu runu, lai valstī un ikdienā vairāk skanētu latviešu valoda.