Cilvēkiem ar invaliditāti servisa suņi ir nozīmīga dzīves sastāvdaļa. Suņi–pavadoņi pavada cilvēkus ar redzes traucējumiem, bet suņi–asistenti palīdz cilvēkiem ar dažādiem kustību vai citiem traucējumiem.
"Ir ļoti svarīgi un būtiski arī pārējām organizācijām, ne tikai cilvēkiem, arī juridiskām organizācijām saprast, ka šie suņi drīkst iet visur tur, kur iet viņu cilvēks, un viņi jālaiž iekšā," uzsvēra servisa suņu biedrības "Teodors" pārstāve Gunta Bite.
Pirms aptuveni diviem mēnešiem nepatīkamu situāciju piedzīvoja Baiba, kad kompānija "Carpatair" atteicās lidmašīnā uzņemt suni-asistentu. Tīrasiņu labradors Elfa ar saimnieci kopā ir sešarpus gadus, un Baiba teic, ka tas bija emocionāls trieciens un, lai atkoptos, vajadzēja vairākas nedēļas. Elfa palīdz Baibai pārsēsties no ratiņkrēsla uz gultu un otrādi, palīdz piecelties, kā arī paceļ vai atnes lietas.
"Viņa man pirmkārt ikdienā ir draugs, un tad tās nākamās funkcijas ir durvju atvēršana, aizvēršana, viņas mīļākā nodarbošanās ir palīdzēt man noģērbties," stāstīja Baiba.
"Mums ir ļoti mīlošas attiecības, es viņu ļoti mīlu," viņa piebilda.
Labradors–retrīvers Rīga ar saimnieci Līgu, kurai ir redzes traucējumi, kopā ir septiņus gadus. Laiku, kad sieviete gaidīja savu pavadoni, viņa atceras kā ļoti sarežģītu, un suns ļoti atvieglojis pārvietošanos.
"Suns ļoti jūt manas vajadzības, pat reizēm mēģina paredzēt maršrutu, kur es iešu, vai vietu, ko mēģināšu atrast. Suns ļoti, ļoti ievēro, kas man ir nepieciešams," stāstīja Līga.
Līga cilvēkiem atgādināja, ka suns ir kā viņas acis, tāpēc nedrīkst novērst tā uzmanību ar skatieniem, saucieniem vai glaudīšanu.
"Mums tas ir ļoti smags pārbaudījums, ja kāds no ielas pretējās puses sauc "oi, sunīti, sunīti" vai "oi, kāds jauks sunītis", vai mēģina kaut ko iedot. Un tad man kā saimniecei ir jātiek galā ar šī cienasta sekām," skaidroja Līga.
Suņu–asistentu pašlaik trūkst. Rindā gaida aptuveni 20 cilvēki, un daži gaida pat līdz pieciem gadiem.
Viens no iemesliem ir divu gadu ilgs dresēšanas process, un par derīgiem atzīst vien 10%–20 % procenti dzīvnieku.
Cits sarežģījums — nepietiekams finansējums.
"Pirmkārt, tā ir paša suņa iegāde, uzturēšana divus gadus, ārstēšana, visa veterinārā medicīna, tālāk ir suņa apmācība, un viens ļoti dārgs posms, tas ir šī nodošana, tas ir mēnesi ilgs posms, kurā nepārtraukti 24 stundas saimnieks un suns tiek uzraudzīts," skaidroja servisa suņu biedrības "Teodors" kinoloģe Zaiga Kļaviņa.
Sadarbībā ar Labklājības ministriju Latvijas Neredzīgo biedrība palīdz suņu–pavadoņu nodrošināšanā, bet suņiem–asistentiem nauda ir jāgaida.
Foto izstāde "Servisa suņi — darbā un atpūtā" iepirkšanās centrā "Origo" skatāma līdz 1. novembrim.
