Latvijā aptuveni 70% mājsaimniecību nav pietiekamu ienākumu, lai spētu pastāvīgi nodrošināt savām nepieciešamībām atbilstošu dzīvesvietu, norādīja ekonomikas ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība). Ļoti liels mājokļu īpatsvars ir īpašnieku apdzīvots, līdz ar to īres piedāvājums ir niecīgs. Vēl skaudrāka situācija ir reģionos, kur atrast dzīvokli īrei ir pavisam grūti.
"No jaunajiem mājokļiem pēdējos 10 gados Latvijā [vairāk] ir uzbūvēts Rīgā un Pierīgā. Reģioni ir tik ierobežoti savās iespējās, ka cilvēki paši nevar atļauties jaunus mājokļus, un diemžēl jākonstatē, ka arī banku kreditēšana šajā segmentā ir pilnīgi nepietiekama," norādīja Indriksone.
Līdz šim atbalsts bijis tikai konkrētām mērķgrupām, piemēram, ģimenēm ar bērniem un jaunajiem speciālistiem.
"2022. gadā pieejamo mājokļu pietrūka vidusšķirai – tādiem cilvēkiem, kas nevar pretendēt uz sociāliem mājokļiem un nevar atļauties komercbankā ņemt hipotekāro kredītu,"
skaidroja Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) direktora vietnieks Marks Pīrsons. Problēmas risinājums ir vienkāršs, bet izpildījums – sarežģītāks.
Proti, ir jāpaplašina dzīvojamais fonds, atjaunojot pamestas ēkas un būvējot jaunas. Tā ir viena no valdības un EM prioritātēm. Ministre norādīja, ka privāto investoru ieguldījumi šajā jomā nekad nav bijuši pietiekami.
Problēmu risināt grib ar mājokļu pieejamības fondu. Par tā finansējumu tiks celtas mājas ar īres dzīvokļiem ārpus Rīgas un Pierīgas.
"Ir gandrīz vienprātība, ka mājokļu pieejamības fonds varētu uzlabot situāciju.
Kad mēs runājām ar iesaistītajām pusēm fokusgrupās, mēs dzirdējām tādus vēstījumus kā "sen bija laiks to izdarīt" un "tas sen bija izdarāms un nepieciešams"," sacīja Pīrsons.
Fonda dzīvokļi būs paredzēti mājsaimniecībām ar vidējiem ienākumiem, kurām brīvajā tirgū bez papildu atbalsta īrēt mājokli ir grūti. Atbalstu namu būvniecībai nākotnē varētu saņemt arī Rīgas un Pierīgas teritorijas.
