Centram nav informācijas par kādiem būtiskiem pārkāpumiem, piemēram, eksāmenu uzdevumu nopludināšanu. Tas liek secināt, ka eksāmenu sesija iesākusies visai labi.
Lai eksāmenu norisē būtu iespējams ievērot visas drošības prasības, ik gadu tiek izstrādāta kārtība, kādā eksāmenu darbus saņem izglītības iestādes, kā eksāmenu darbi tiek glabāti un pēc eksāmena norises beigām nogādāti Valsts izglītības satura centrā, paziņojumā medijiem skaidroja VISC.
Eksāmenu darbu aplokšņu atvēršanai izglītības iestādēs tiek rūpīgi sekots, tāpat ievēroti drošības pasākumi, lai eksāmenu saturs netiktu atklāts pirms laika.
Šogad līdz ar eksaminācijas sistēmas modernizēšanu Valsts izglītības satura centrā darbojas arī lietotāju atbalsta dienests, kurš šobrīd, sākoties eksāmenu sesijai, sniedz nepieciešamo atbalstu un konsultācijas izglītības iestādēm un pašvaldībām.
"Mēs esam saņēmuši no visas Latvijas nedaudz vairāk kā 50 zvanus par dažādiem norises jautājumiem," pastāstīja Valsts izglītības satura centra vadītāja Liene Voroņenko.
"Bet, ņemot vērā, ka eksāmenus kopumā kārto vairāk nekā 14 000 skolēnu optimālajā līmenī un vairāk nekā 3500 augstākajā līmenī, tad, protams, šo zvanu skaits nav ļoti liels. Es teiktu, ka lielu daļu no jautājumiem mēs mēģinājām ar skolām risināt arī pagājušajā nedēļā. Kopumā nav bijuši tādi gadījumi, par kuriem mēs teiktu, ka tie nebūtu atrisināti vai tie būtu ārkārtas," rezumēja Voroņenko.
Pirmdien optimālā līmeņa pārbaudījumā skolēni kārtoja divas no trīs eksāmena daļām – teksta satura un valodas līdzekļu analīzi un tekstveidi. Mutvārdu daļa šiem skolēniem ieplānota 7., 8., 9. jūnijā. Skolēniem, kuri kārtoja latviešu valodas un literatūras eksāmenu augstākajā līmenī, latviešu valodas un literatūras eksāmens ir noslēdzies jau pirmdien, informēja VISC.
Voroņenko arī norādīja, ka "šī ir pirmā reize, kad abus eksāmenus ieviešam vienlaicīgi. Tas ir milzīgs izaicinājums, bet eksāmeni ir noritējuši mierīgi, ir bijuši tikai tehniski traucējumi – daži no bērniem nebija pieteikti, tas bija saistīts ar mācību iestāžu reorganizāciju".
"Turpmākās nedēļas būs saspringtas, jo šogad kopumā kārtos 144 000 eksāmenu notikumu.
Tas ir rekordliels skaitlis Latvijai, līdz šim esam palīdzējuši norisē līdz 60 000 eksāmenu notikumu," norādīja VISC vadītāja.
Valsts izglītības satura centrā pauž cerību, ka tikpat mierīgi noritēs arī nākamie centralizētie eksāmeni. Ja radīsies problēmas, centra komanda tās risinās.
Nākamais eksāmens programmēšanā paredzēts šo trešdien, bet piektdien – sociālajās zinātnēs. Programmēšanas eksāmenam šogad pieteikušies 423 skolēni.
Visu eksāmenu rezultāti būs redzami tad, kad tiks izsniegti elektroniskie sertifikāti. Vidusskolēniem tas notiks 11. jūlijā, bet pamatskolu audzēkņiem – 21. jūnijā.
Rēzeknē skolēni cer uz labiem rezultātiem
Arī Rēzeknes Valsts poļu ģimnāzijā eksāmens noritēja bez starpgadījumiem, un skolēni cer uz labiem rezultātiem. Pirmdien latviešu valodas eksāmenu šeit kārtoja 33 skolēni.
Īsi pirms eksāmena sākuma uztraukums bija pārņēmis ne vien skolēnus, bet arī pedagogus, tomēr pāri tam esot arī gandarījums.
"Ir tāda padarīta darba sajūta, ka kāds laiks un kurss ir pabeigts un ka kaut kas ir izdarīts arī tāds diezgan grandiozs, jo esam sagatavojušies eksāmenam," atzina latviešu valodas un literatūras skolotāja Biruta Vaivode.
Pēc eksāmena Rēzeknes Valsts poļu ģimnāzijas skolēni vērtēja, ka tas nebija nedz vienkāršs, nedz arī pārāk sarežģīts. Viņuprāt, rezultāti būšot labi, jo pirms eksāmena tam cītīgi gatavojušies.
"Es negribu būt pārāk augstās domās, bet man liekas, ka varētu būt ļoti labi. Mums bija uzdevums ar gadsimtiem, kad kaut kādas iezīmes jāuzraksta, tas arī likās tā interesanti, bet visa tā gramatika – daudzskaitļa pirmās formas utt. – likās saprotami," vērtēja 11. klases skolniece Katrīna Kambala.
11. klases skolnieks Rolands Geikins savukārt piebilda, ka "viss stress, kas bija iepriekš, nu, teiksim tā, tas viss bija lieks, jo nekādas grūtības es tur nesastapu".
Latviešu valodas eksāmenu skolēni kārtoja dažādās sarežģītības pakāpēs: 12. klases skolēni – augstākas grūtības pakāpē, 11. klases skolēni – optimālajā. Šāda kārtība paredzēta, lai nākamajā mācību gadā esošajiem 11. klašu audzēkņiem latviešu valodas eksāmens vairs nav jākārto.
"Optimālā līmenī arī eksāmenā skolēnam ne tikai jāprot rakstīt, lasīt, bet arī gramatikas termini jāprot, jāprot atrast, jāprot paskaidrot valodas līdzekļi un jāprot pamatot, kāpēc autors tos lieto. Viņiem jāzina kultūras fakti, kultūras notikumi, lai varētu argumentētu eseju vai labu pārspriedumu uzrakstīt," skaidroja skolotāja Biruta Vaivode.
Tāpat šis ir pirmais mācību gads, kad eksāmenā, lai tas tiktu nokārtots, jāiegūst vismaz 10% no kopējā punktu apjoma līdzšinējo 5% vietā.
Pedagogus gan dara bažīgus, vai šis bija piemērotākais laiks šādām pārmaiņām.
"Divi gadi Covid-19 laiks tomēr devis savu robu, un tās zināšanas jauniešiem latviešu valodā, vai tā būtu dzimtā valoda vai nav dzimtā valoda, tomēr ir pasliktinājušās. Un, manuprāt, vairāk trūkst tieši tādu teorētisko zināšanu," sprieda Biruta Vaivode.
Latvijas lielākajā skolā uztraukums arī administrācijai
Ādažu vidusskola ir skolēnu skaita ziņā lielākā skola Latvijā, un tur gatavošanās pirmā eksāmena veiksmīgai nodrošināšanai sākusies labu laiku pirms pārbaudes darba.
Ādažu vidusskolā liela rosība valdīja no paša rīta. Vēl pirms ieradušies skolēni, darbinieki pārliecinājās, ka telpas ir kārtībā.
Tā kā pirmo reizi eksāmenus šogad var kārtot atšķirīgās sarežģītības pakāpēs, skolām jānodrošina arī atsevišķas telpas, kur tos kārtot. Un Ādažu vidusskolas Zaļajā zālē eksāmenu kārtos tie skolēni, kas to izvēlējušies likt optimālajā līmenī. Tādu ir ap 70 vienpadsmitās klases audzēkņu, kas eksāmenu optimālajā variantā drīkst kārtot jau šogad.
Bet krietni mazāka izmēra klasē eksāmens noritēs augstākās grūtības pakāpē. To Ādažu vidusskolā kārtos 17 divpadsmito klašu audzēkņi.
"Es teikšu, ka būs viss labi. It īpaši, ka mums nav runājamās daļas. Mums, augstākā līmeņa kārtotājiem. Tiešām rakstīt mākam visi. Būs labi viss. Es dzīvoju Latvijā. Latviešu valoda ir ļoti svarīga man. Un es būšu jurists medicīnas nozarē. Un juristiem ir jāmāk valoda," atzina Ādažu vidusskolas 12. klases skolniece Elizabete.
Ādažu vidusskolas 12. klases skolniece Estere savukārt sacīja, ka viņai "it kā nav satraukums, bet, no otras puses, mazliet ir. Es domāju, ka būs viss kārtībā un nebūs nekas tāds, ka nebūtu kas skaidrs uzdevumos un pašā eksāmenā."
Ādažu vidusskolas 12. klases skolniece Patrīcija atklāja, ka tālāk plāno "studēt par zobārsta asistenti. Un mēs vienkārši izvēlējāmies šo virzienu, tāpēc, ka mums nepadevās matemātika un ķīmija. Tāpēc labāk liekam valodas".
Šogad arī skolas administrācijai eksāmens nācis ar lielāku uztraukumu, jo pirmo reizi skolēni, kuri mācās vidusskolā, paši pieteicās tiem eksāmeniem, ko vēlas kārtot. Līdz šim pieteikšanos un reģistrēšanos veica skola.
Ādažu skolai sarežģīti arī nodrošināt mācību procesu pārējām klasēm, ņemot vērā, ka šogad abu eksāmena variantu nodrošināšanā iesaistīti ļoti daudzi darbinieki.
"Protams, tas darbs, gatavojoties eksāmenam, bija pilns satraukuma. Man liekas, mēs satraucāmies tikpat ļoti, cik jaunieši. Tas ir saimnieciski organizatoriskais darbs. Kā redzat, ir jāiekārto zāle. Arī mūsu saimnieciskajiem darbiniekiem vajadzēja pasvīst, lai nodrošinātu šo telpu, lai tā atbilstu prasībām," atzina Ādažu vidusskolas direktora pienākumu izpildītāja Solvita Vasiļevska.
KONTEKSTS:
Šogad vidusskolu pirmo reizi beigs tie skolēni, kas mācījušies pēc kompetencēs balstītā mācību satura.
Lai pabeigtu skolu, šogad ne tikai jānokārto centralizētie eksāmeni, bet katram arī jāizstrādā apjomīgs projekts atbilstoši tam, kādu specializāciju skolēns izvēlējies apgūt.
Šogad eksāmenu sesija nāk ar būtiskām pārmaiņām. Centralizētie eksāmeni būs jākārto arī pamatskolu beidzējiem. Vidusskolā būs divu grūtības pakāpju eksāmeni un daži eksāmeni noritēs digitālā veidā – tiešsaistē.
