Konkursa pirmajā kārtā komisija vērtēja pretendentu iesniegtos dokumentus un atbilstību obligātajām prasībām.
Konkursa otrajā kārtā pretendenti konkursa komisijai skaidros savu motivāciju ieņemt šo amatu un izklāstīs savu redzējumu par VMD darbības prioritātēm un attīstību.
Savukārt konkursa trešajā kārtā tiks pārbaudītas pretendentu vadības kompetences: stratēģiskais redzējums, orientācija uz rezultātu sasniegšanu, komandas vadīšana, pārmaiņu vadīšana, darbinieku motivēšana un attīstīšana.
Konkursa noslēgumā visaugstāko novērtējumu guvušais pretendents tiks ieteikts zemkopības ministram iecelšanai amatā.
Konkursa pretendentu vērtēšanas komisiju vada Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis. Tās sastāvā ir Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretārs Raivis Kronbergs, zemkopības ministra biroja vadītāja Anna Vītola-Helviga, Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks klimata politikas jautājumos Dagnis Dubrovskis un Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks. Tāpat pretendentu vērtēšanā piesaistīti neatkarīgi novērotāji: Latvijas Meža nozares arodbiedrības priekšsēdētāja Kristīne Rapa un Latvijas Kokrūpniecības federācija prezidents Indulis Kovisārs.
KONTEKSTS:
Iepriekšējā VMD ģenerāldirektore Aina Stašāne atstāja amatu pērnā gada augustā, par to vienojoties ar toreizējo zemkopības ministru Kasparu Gerhardu (Nacionālā apvienība). Šāds solis tika skaidrots ar to, ka iecerētajām reformām Valsts meža dienestā vairs nav ZM vadības sākotnēji izteiktā politiskā atbalsta.
2021. gadā VMD reformu, ko lielos tempos mēģināja īstenot iestādes vadība, uz bremzēm nolika ZM. Iemesli saistīti gan ar piedāvātajiem risinājumiem, kurus varētu būt problemātiski īstenot dzīvē, gan vajadzību mainīt likumu.
Turklāt dienesta darbinieki bija pauduši bažas, ka līdz ar reformu var pazust kontrole par faktiski mežos notiekošo un var tikt apdraudētas arī tajos esošās dabas vērtības, jo izmaiņu rezultātā mežziņi mežos parādītos vismaz uz pusi retāk nekā šobrīd. Vēlāk dienesta darbiniekiem radās bažas par iespējamu izrēķināšanos ar reformu pretiniekiem, izmantojot tādu metodi kā disciplinārlietas ierosināšana.
