ĪSUMĀ:
- Nestrādāt un neturpināt mācības nedaudz biežāk izlemj jaunas sievietes.
- Pieaug nodarbināto izglītošanās apmaksātajā darba laikā.
- 5,3 tūkstoši ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju ir zaudējuši cerības atrast darbu.
- 70,9 % nodarbināto ir apmierināti ar savu pamatdarbu.
Informatīvajā apskatā ir apkopota informācija, izmantojot CSP darbaspēka apsekojumu par iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti un situāciju darba tirgū.
Izlases apjoms 2022. gadā bija 29 757 mājokļi. Kopumā tika aptaujāti 31,9 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tajā skaitā 27,9 tūkstoši iedzīvotāju 15–74 gadu vecumā.
Jaunas sievietes nedaudz biežāk nekā vīrieši nolemj nestrādāt un neturpināt mācības – attiecīgi 11,6% un 11,0%. Lai gan vecuma grupā līdz 29 gadiem rādītāji uzlabojas, 15–24 gadu vecuma grupā šādu jauniešu īpatsvars (8,6 %), salīdzinot ar 2021. gadu, nav mainījies.
Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam (NAP2027) ir noteikts mērķis samazināt izglītībā vai darba tirgū neiesaistīto jauniešu 15–24 gadu vecumā īpatsvaru līdz 6%. Lai to sasniegtu, līdz 2024. gadam šis rādītājs ir jāsamazina par 1,6 procentpunktiem, bet līdz 2027. gadam – par 2,6 procentpunktiem.
Arvien biežāk izglītojas darba laikā
2022. gadā 47,9% nodarbināto vecumā no 25 līdz 64 gadiem izglītojās apmaksātajā darba laikā. Tas ir par 2,6 procentpunktiem vairāk nekā 2021. gadā. No NAP2027 izvirzītā mērķa – līdz 55% palielināt nodarbināto īpatsvaru, kuri piedalās izglītības procesā apmaksātajā darba laikā, – šis rādītājs atpaliek par 7,1 procentpunktu, taču no 2024. gada mērķa vērtības – par 1,1 procentpunktu.
Joprojām augsts rādītājs
Lai gan pēdējos gados samazinās iedzīvotāju skaits, kuri zaudējuši cerības atrast darbu, tas joprojām ir salīdzinoši augsts – 2022. gadā tie bija 5,3 tūkstoši jeb 1,2% ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju, kuri nemeklēja darbu.
8,9% ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju vēlējās strādāt, taču darbu nemeklēja, turklāt vairāk nekā puse (54,9%) no tiem bija gatavi uzsākt darbu nekavējoties. Ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju kopskaitā šo personu īpatsvars veidoja 4,9%.
Savukārt 1,6% no visiem Latvijas ekonomiski neaktīvajiem iedzīvotājiem 2022. gadā meklēja darbu, lai gan nebija gatavi divu nedēļu laikā to uzsākt.
2022. gadā no visiem, kas nemeklēja darbu personisku vai ģimenes apstākļu dēļ, 77,8% bija sievietes, no kurām lielākā daļa jeb 76,6% bija mājsaimnieces.
Ar darbu apmierināti 70,9%
2021. gadā 70,9% nodarbināto bija lielā mērā apmierināti ar savu pamatdarbu. Lielā mērā apmierināti ar savu pamatdarbu bija 68,7% ārvalstīs dzimušo nodarbināto iedzīvotāju, kas ir par 2,4 procentpunktiem mazāk nekā starp Latvijā dzimušajiem (71,1%). Daļēji apmierināti ar savu pamatdarbu bija 23,3% ārvalstīs un 22,2% Latvijā dzimušo nodarbināto. Nemaz vai ļoti mazā mērā apmierināti ar savu darbu bija 7,9% ārvalstīs un 6,7% Latvijā dzimušo nodarbināto iedzīvotāju.
