Pēc premjera teiktā, ir divi ceļi, kā iegūt lielāku finansējumu pedagogu algām. Viens ir sakārtot skolu tīklu, un saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sniegto informāciju līdz šim tādējādi pedagogu atalgojumam iegūti aptuveni 100 miljoni eiro. Taču pēc IZM aplēsēm, sistēmā vēl ir iespējams iegūt 60 miljonus eiro, taču to nevarēs izdarīt viena gada laikā.
Otrkārt, pedagogu algām un veselības aprūpei ir apsolīts atvēlēt papildu finansējumu no programmām, kur finansējums netiks apgūts. To, vai šādas programmmas šajā gadā būs un cik lielu finansējumu tādējādi varētu gūt, patlaban vēl nevar pateikt, jo vēl ir tikai gada sākums, stāstīja premjers.
Teorētiski papildu naudu pedagogu algām var gūt, ceļot nodokļus, taču to diezin vai atbalstītu pārējā sabiedrība. Tāpat diezin vai sabiedrība kopumā atbalstītu naudas pārdali, atņemot finansējumu citiem, piemēram, aizsardzībai, pensionāriem vai policistiem, klāstīja Ministru prezidents.
Viņa ieskatā, pedagogu arodbiedrības nostājušās pozā – "nekādas pārmaiņas, tikai dodiet vairāk naudas". Šāda pieeja, pēc Kariņa teiktā, ir mazauglīga.
Premjers sacīja, ka IZM turpinās meklēt risinājumus pedagogu atalgojuma palielināšanai. "Ja pedagogi izvēlas iet streikot, es neredzu, kā tas kaut ko izmainīs. Naudas vairāk neradīsies," teica Kariņš.
KONTEKSTS:
Premjers iepriekš ne reizi vien ir uzsvēris, ka valsts nespēs atļauties turpmāk celt pedagogu algas bez skolu tīkla reformas. Tomēr saskaņā ar IZM piedāvājumu pašvaldībās, kur reformas ir notikušas – skolu tīkls ir sakārtots un skolās ir lielāks skolēnu skaits, pedagogu atalgojums no 1. septembra nemainīsies. Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība") šonedēļ paziņoja, ka IZM mērķis ir celt pedagogu zemākās stundas likmes.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) uzskata, ka atalgojums no 1. septembra ir jāceļ visiem pedagogiem. Tāpēc tā aicinājusi pārskatīt vidējās izmaksas par skolēnu, lai pedagogs par katru nostrādāto stundu saņemtu par vienu eiro vairāk nekā līdz šim. Nepalielinot viena skolēna vidējās izmaksas, pedagogi, kuri jau šobrīd saņem 8,5 eiro vai vairāk par katru nostrādāto stundu, neiegūs nekādu algas pielikumu. Un šādi pedagogi saskaņā ar LIZDA aplēsēm ir 23 pašvaldībās.
Arodbiedrība turpina uzstāt uz savu risinājumu un neatteiksies no iecerētajām protesta aktivitātēm, ja valdība arodbiedrībā neieklausīsies. LIZDA šonedēļ sāks apzināt skolotāju skaitu, kas gatavi piedalīties streikā 24. aprīlī.
