ĪSUMĀ:
- Katram Latvijas iedzīvotājam, sākot no 14 gadiem, ir pieejams e-paraksts.
- Jāizvēlas tikai viens no rīkiem – eID kartes piedāvātā e-paraksta funkcija vai "eParaksts mobile".
- Pērn 14 miljonus reižu cilvēki ir parakstījušies ar kādu no e-paraksta rīkiem.
- Kopumā pēdējos 5 gados ir bijuši pusmiljons unikālo e-paraksta rīku lietotāji.
- Lai arī Latvijas iedzīvotāju digitālās prasmes nav zemas, liela daļa arvien neizmanto digitālās iespējas.
Katram Latvijas iedzīvotājam, sākot no 14 gadu vecuma, ir pieejams e-paraksts. Ir tikai jāizvēlas viens no pieejamiem rīkiem – elektroniskās identifikācijas (eID) kartes piedāvātā e-paraksta funkcija vai "eParaksts mobile". Abiem rīkiem ir vienādas funkcijas – tie kalpo kā personu apliecinošs dokuments digitālā vidē, un otra funkcija ir e-paraksts.
"Un trešā jaunākā funkcija, kas ir pieejama no šī mēneša "eParaksts mobile" lietotājiem, ir maksājumu apstiprināšana savās bankās," atzīmēja Latvijas Valsts radio un televīzijas centra pārstāve Vineta Sprugaine. Viņa atklāja, ka vairākas bankas ir sākušas ieviest šo funkciju.
Pērn 14 miljonus reižu cilvēki ir parakstījušies ar kādu no e-paraksta rīkiem. "Puse uz pusi ir "eParaksts mobile" un eID karte," pauda Sprugaine.
Kopumā pēdējos 5 gados ir bijuši pusmiljons unikālo e-paraksta rīku lietotāji.
"eID karte ar e-parakstu šobrīd ir pieejama 900 tūkstošiem cilvēku. Tātad tās ir personas vecumā no 14 gadiem. Savukārt "eParaksts mobile" ir pieteikušies, noslēguši līgumus, uzsākuši lietot 260 tūkstoši cilvēku," pastāstīja Sprugaine.
Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas ģenerāldirektors Andris Melnūdris uzsvēra, ka ne visi, kuriem ir iespējas lietot e-parakstu, to izmanto: "Ņemot vērā to, ka daļa lietotāju lieto abus rīkus, tad varam aptuveni spriest, ka ir ap vienu miljonu šo lietotāju, un redzam, ka piecu gadu laikā pusmiljons ir e-parakstu lietojuši. Tas nozīmē, ka ir iespējas lietot plašākam lokam. Iespējams, daļai cilvēku prasmes nav pietiekamas un šie cilvēki maz lieto digitālos rīkus. Un, otrkārt, daļa nezina e-paraksta priekšrocības, nav vēl sapratuši, cik tas ir ērti, kādi ir ieguvumi."
Tomēr Melnūdris akcentēja, ka kopumā Latvijas iedzīvotāju digitālās prasmes nebūt nav zemas un e-paraksta plašākas nelietošanas jautājums ir saistīts ar pieradumu, nevis neprasmi izmantot šo rīku.
"Mums 51% iedzīvotāju vecumā no 16–74 gadiem ir digitālās prasmes vismaz pamata līmenī. Un 24% digitālās prasmes ir virs pamata līmeņa, kas ir spēja brīvi pārvaldīt digitālas tehnoloģijas, radīt digitālus produktus vai pakalpojumus," klāstīja Melnūdris.
Sprugaine uzsvēra, ka e-paraksta lietošanas biežumu sekmēs plašākas pielietojuma iespējas. Vērā ņemams grūdiens e-paraksta lietošanā bija pandēmija, bet ar to ir par maz. Tāpat bija cerība, ka obligātā prasība pēc ID kartes būtu labs stimuls, bet tā tika atcelta.
Sprugaine sacīja: "Bija skaidra pazīme, jo vairāk būs eID lietotāju, jo interesantāk un pievilcīgāk būs komersantiem izstrādāt pakalpojumus šai vienotajai ekosistēmai digitālajā vidē, kurā cilvēkiem būtu pietiekami daudz un ērti lietojumi. Tāpat
šogad 1. janvāris daudziem komersantiem kļuva par datumu, kurā bija obligāti jāsāk lietot e-adrese, un to ir iespējams izveidot tikai ar e-parakstu."
Ar 1. februāri ir stājušies spēkā grozījumi Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā, kas paģēr, ka tiem komersantiem, kas sniedz pakalpojumus digitālajā vidē un identificē savus klientus, ir jānodrošina iespēja to izdarīt ar nacionāliem identifikācijas rīkiem.
"Ar eID karti vai "eParaksts mobile". Tas novērstu faktiski diskriminējošu situāciju, ka cilvēks, kuram nav interneta bankas rīku, nemaz nevar piekļūt pakalpojumiem e-vidē," piebilda Sprugaine.
Uzņēmums "DataMed" piedāvā dažādus autentifikācijas rīkus – e-parakstu un interneta banku piedāvātos rīkus. Uzņēmuma valdes loceklis Normunds Ančupāns stāstīja, ka pagaidām klientu pirmā izvēle ir interneta banku autentifikācijas rīki. Viņaprāt, tas ir pieraduma dēļ.
Ančupāns sacīja: "Loģiski, ja es visu mūžu esmu autentificējies, pierakstījies sistēmās, izmantojot interneta banku, es to turpināšu darīt. Kāpēc kaut ko jaunu vēl ieviest? Jo vairāk valsts mums piespiedīs izmantot e-parakstu vai šīs funkcijas kļūs foršākas, izmantojot e-parakstu, vai arī bankas atteiksies no saviem rīkiem par labu ārējiem, trešo pušu risinājumiem, tad mēs arī pāriesim."
Viņaprāt, kamēr pastāvēs vairāki rīki, tikmēr cilvēki tos izvēlēsies, un e-paraksta lietošanas biežums nav saistāms ar tā sarežģīto izmantošanu.
