Vēstuli parakstījuši 15 LELB biedri - mācītāji un viena evaņģēliste. Viņi vēlas vērst visas kristīgās sabiedrības uzmanību uz pašreizējo situāciju LELB.
"Mēs uzskatām, ka ir pienācis pēdējais laiks tiem, kas šo trūkumu apzinās, nākt kopā un spēt atklāti, godīgi, tieši un skaidri runāt, to apzināties un meklēt baznīcas atjaunošanās un dziedināšanas ceļus," aicina garīdznieki.
Vēstules autori Rubeņa aiziešanā no LELB saskata laikmeta pārmaiņu zīmi, kas attiecas uz visiem. "Baznīca ir sabiedrības spogulis - to veido sabiedrības locekļi un tā kalpo sabiedrībai. Kādēļ Jurim Rubenim vairs nav vietas Latvijas luterāņu baznīcā? Tādēļ, ka viņš raugās uz dzīvi plašāk nekā daudzi viņa amatbrāļi," skaidrots vēstījumā.
Paziņojumā pausts viedoklis, ka patlaban LELB vērtētāju un tiesātāju lomu ir uzņēmušies cilvēki, kuriem ir "deformēta izpratne par evaņģēliju un kristietības būtību". "Tā vietā, lai sludinātu Dieva mīlestību, kā to darīja Jēzus, tiek kurināts naids, meklēti ienaidnieki, kritizēti, sāpināti un tiesāti tie, kuru viedokļi nav izprotami un nepatīk. Kaut arī tas varbūt izskatās dievbijīgi, tas ir pretēji bibliskajai mācībai. Šāda rīcība cilvēkus un sabiedrību nevis dziedina, palīdz rast izlīgumu, sniedz mieru, palīdz orientēties dzīves sarežģītajos apstākļos un grūtībās, bet gan traumatizē, sašķeļ, rada neuzticēšanās, mīlestības trūkuma un necieņas gaisotni. Iespējams, ka šie cilvēki paši ir dziļi traumatizēti, piedzīvojuši dažāda veida vardarbību un vairs nespēj izpausties citādi, kā nodarot sāpes citiem," teikts vēstulē.
Garīdznieki atgādina, ka Rubenis kļuva par mācītāju 1982.gadā un visai drīz ar domubiedriem kļuva par pārmaiņu veicinātājiem baznīcā, vēršoties pret stagnāciju un konformismu, kas bija raksturīgs tā laika baznīcas vadībai.
Šo pārmaiņu rezultātā baznīca piedzīvoja atjaunotni - no vienas padomju varai paklausīgas struktūras 80.gadu beigās kļūstot par vienu no tautas Atmodas impulsiem un dzinējspēkiem.
Vēstules autoru skatījumā, uz īsu brīdi baznīca kļuva par vietu, uz kuru tiecās visplašākie sabiedrības slāņi, tā kļuva par tautas baznīcu - baznīcu visai sabiedrībai. Tomēr patlaban cieņu, nozīmi, sapratni un atbalstu tajā bauda vairs tikai tie, kuri pārstāv noteiktus teoloģiskus un pat politiskus uzskatus, vērtēja LELB pārstāvji. Pārējie tiek pieciesti vai pat apdraudēti - citāda viedokļa paudēji šajā baznīcā vairs nejūtas droši. "Baznīca ir pārvērtusies. Tajā valda vairs tikai viena valoda un viena runa. Atmoda, kas iesākās Latvijas sabiedrībā, baznīcā tā arī nav īstenojusies," secināts vēstulē.
"Paradoksālā veidā 30 gadus pēc Atmodas baznīcas iekšējā gaisotne vairāk atgādina sabiedrību, kuru mēs piedzīvojām padomju režīmā - tādus "čukstētājus virtuvē", jo atklāti runāt, rakstīt ir bīstami - jebkura novirze no oficiālās ideoloģijas var izraisīt sāpīgas sekas. Šie vērojumi izraisa skumjas un vientulību, rada izbrīnu, piesardzību, bažas, un vilšanos," uzsvērts vēstījumā.
Aicinot iepazīties ar radušos situāciju, garīdznieki uzskata, ka "baznīca tiek nozagta".
"Tā pamazām, bet apzināti un mērķtiecīgi tiek novirzīta no savas teoloģiskās tradīcijas, kurā tā veidojās 20.gadsimta 20.gados, izdzīvoja padomju režīma apstākļos un iekļāvās tautas Atmodā. Tā pamazām, apkārtējai sabiedrībai pat nemanot, tiek novirzīta no Rietumu protestantiskajai kristietībai tik tuvās un saprotamās tradīcijas, kas pārstāv skata plašumu, teoloģisku daudzveidību, atbildīgu akadēmisko brīvību," teikts paziņojumā.
""Nebūtu labi, ja mēs ļautu "tautas baznīcu" okupēt klusi lienošai sektantiskai teoloģijai. Mūsu priekšteči un pēcteči par to mums nebūs pateicīgi," vēstulē Rīgas prāvesta iecirkņa konventam un bīskapiem pagājušā gadā rakstīja Juris Rubenis," atgādināts vēstulē, paužot, ka pienācis laiks jaunam sākumam.
"Jo mēs ticam, ka Kristus ceļš un praktiska sekošana Viņam, ne tikai pielūgsme, ir visaptveroša atbilde un risinājums mūsdienu cilvēka personīgajām, kā arī sabiedrības un pasaules kopējām problēmām. Jo mēs ticam, ka Kristus neizvirza mums formālus kritērijus, lai mēs kļūtu par Viņa sekotājiem, jo Dieva mīlestība ir nediskriminējoša un attiecas uz absolūti ikvienu cilvēku šajā pasaulē. Jo mēs ticam, ka sekošana Kristum nozīmē pieaugšanu mīlestībā, iecietībā, spējā saprast un pieņemt citam citu. Mēs ticam, ka baznīcai ir jābūt drošai un ikvienam pieejamai vietai un videi, kura sniedz daudzveidīgas iespējas, formu un saturu, lai mēs kļūtu mīlošāki, atvērtāki, patiesāki un līdzsvarotāki - augtu garīgi, emocionāli, attīstītu savu domāšanu un mācītos veidot veselīgākas attiecības ar sevi un citiem," uzsvērts vēstulē.
Paziņojuma autori apņēmušies paust un īstenot vārdos un darbos šo izpratni un pārliecību par kristīgo ticību LELB un visur citur, kur vien tas iespējams, vienlaikus aicinot ikvienu piebiedroties šai baznīcas atjaunotnei.
Lai diskutētu par situāciju un nepieciešamajām pārmaiņām, 12.martā plkst.18 Rīgas Lutera draudzes centrā, Torņakalna ielā 5, paredzēta diskusija visiem, "kuri līdzdala un apzinās šo fundamentālo problēmu baznīcas iekšienē".
Vēstuli parakstījuši Vietalvas draudzes palīgmācītājs Jānis Alsiņš, Kuldīgas Sv.Annas un Īvandes draudžu mācītājs Mārtiņš Burke-Burkevics, Zasas un Dignājas draudžu mācītājs Ivars Dzelme, Vecauces draudzes mācītājs Jānis Ginters, LELB mācītājs, Valmieras prāvesta iecirkņa vikārs Raitis Jākobsons, Dzirciema un Pūres draudžu mācītājs Justs Junkulis, Jelgavas Sv. Vienības draudzes mācītājs Ralfs Kokins, Stendes, Spāres un Usmas draudžu mācītājs Ainars Kostanda, Talsu draudzes mācītājs Māris Ludviks, Rīgas Lutera draudzes mācītājs Indulis Paičs, Jēkabpils Sv. Miķela draudzes mācītājs Modris Plāte, Rīgas Lutera draudzes mācītājs Linards Rozentāls, Sātu un Zemītes draudžu evaņģēliste Ilze Rupenheite, Rīgas Lutera draudzes mācītājs Kaspars Simanovičs un LELB mācītājs emeritus Edvīns Vilks.
Kā ziņots, šoziem kalpošanu LELB ir pārtraucis pazīstamais mācītājs Juris Rubenis. LELB pārstāvis Kaspars Upītis apgalvoja, ka Rubenis aizgājis pēc paša vēlēšanās - viņš vērsies LELB ar lūgumu atbrīvot viņu no baznīcas kalpošanas, savukārt baznīca respektējusi viņa lūgumu. "Rubenis ilgstoši nekalpoja draudzē. Tā ir viņa izvēle. Neviens viņu nav atlaidis ar varu. Viņš pats izvēlējies savu ceļu. Mēs respektējam viņa izvēli," teica Upītis.
Savukārt Lutera draudzes mācītājs Indulis Paičs rakstīja, ka notikusi vairāku mācītāju "agresīvā kampaņa pret mācītāju Juri Rubeni". ""Rūpju māktie" Rīgas un daži apkārtnes mācītāji ir nākuši kopā, runājuši, veidojuši komisiju, kas sastāda vēstules gan pašam Jurim, gan izvirza prasības bīskapiem rīkoties. Pat tiem, kurus Juris savā laikā pats ir kristījis un ievadījis ticībā, licies svarīgi cīnīties ar "ļaunumu", kas nāk no Rubeņa grāmatām un kristietības izpratnes," rakstīja Paičs.
Rubenis iepriekš bija izpelnījies kritiku saistībā ar viņa sarakstīto grāmatu "Viņa un Viņš. Attiecības. Mīlestība. Sekss", ko atsevišķi kristieši mudinājuši pat dedzināt.
