Komplekss risinājums ļauj veiksmīgāk cīnīties pret Baltkrievijas hibrīduzbrukumiem
Robežsardzes šefs vērtēja, ka ar kompleksu risinājumu izdevies mazināt robežpārkāpēju skaitu no Baltkrievijas puses. Ja 2023. gadā kopumā tika konstatēti aptuveni 14 000 mēģinājumi nelegāli šķērsot Latvijas robežu no Baltkrievijas puses, tad šogad, līdz 14. novembrim, konstatēts 5281 šāds gadījums.
"Krustpunktā" podkāstā:
- "Spotify" podkāsts
- Apple podkāsts
- Google podkāsts
- Savā lietotnē raksti - Krustpunktā
Jauna epizode katru darba dienu, garums - 52 min.
Tas izdevies galvenokārt tāpēc, ka pabeigta žoga izbūve uz robežas ar Baltkrieviju, pastiprināti sodi migrantu kontrabandistiem, kā arī robežsargi pilnveidojuši savas prasmes, arvien biežāk izmantojot dažādus tehniskos līdzekļus, atzīmēja Pujāts. Viņš arī norādīja, ka pierobežas iedzīvotāji bijuši aktīvi situācijas uzraudzīšanā un nekautrējas ziņot, ja pamana kādas aizdomīgas personas.
Vienlaikus Pujāts uzsvēra, ka nelegālās migrācijas spiediens uz Latvijas robežas nemazinās. "Baltkrievijas dienesti turpina organizēt migrantu plūsmu. (..) Pamata uzdevums – apturēt hibrīda izaicinājumu, lai viņus maksimāli ātri atgrieztu atpakaļ," viņš piebilda.
Baltkrievijas puse piedāvā migrantiem robežu šķērsot ar ieročiem
Robežsardzes priekšnieks pieļāva, ka nākamais izaicinājums nelegālā Latvijas–Baltkrievijas robežas šķērsošanā varētu būt tas, ka migranti varētu būt apbruņoti.
Pujāts uzsvēra – lai arī bijuši gadījumi, kad migranti uzbrūk robežsargiem, līdz šim nav konstatēti gadījumi, kad Latvijas–Baltkrievijas robežu šķērsotu apbruņoti cilvēki.
"Mēs esam saņēmuši informāciju, ka Baltkrievijas dienesti ir piedāvājuši ieročus migrantiem un nākt bruņotiem uz Latviju. (..) Nevienu bruņotu robežšķērsotāju neesam aizturējuši, ļoti iespējams, ka baltkrievu puse kaut kur mākslīgi uztur šo draudu fonu, reāli neviens bruņots ar šaujamieroci no šiem tūkstošu tūkstošiem nav bijis," stāstīja Pujāts.
Pašreizējais robežsargu skaits nav atbilstošs hibrīdkara apstākļiem
Robežsardzes priekšnieks arī norādīja, ka pašreizējais robežsargu skaits nav atbilstošs hibrīdkara apstākļiem, kas Latvijā ilgst jau ceturto gadu. Pujāts atzina, ka Valsts robežsardzes komplektēšanai palīdzēs nākamgad plānotais atalgojuma pieaugums par 10%. Tāpat būtisks atspaids būšot "viedās robežas" ieviešana jeb tehnisko līdzekļu izvietošana uz Latvijas–Baltkrievijas robežas, kas paredzēta līdz 2026. gada beigām.
"Robežsardzes štats ir veidots priekš miera laika režīma, kad ir pāris simti pārkāpēji gadā. Šāds robežsargu skaits nav atbilstošs izaicinājumam, kas mums ilgst jau ceturto gadu. (..) Visa Baltkrievijas robeža tiks noklāta ar tehniskajiem līdzekļiem, dažus mēnešus atpakaļ uzsāka šo procesu. [Viedo robežu] izbūvēs pa posmiem, bet vēl neviens nav izbūvēts. Tehniskie līdzekļi būs milzīgs atspaids – neveiksim vairs patrulēšanu uz robežas, bet reaģēsim uz pārkāpumu signāliem. Vairs nebūs aizkavēšanās, tas būs efektīvāk," sacīja Pujāts.
Viņš norādīja, ka pirmais posms uz Baltkrievijas robežas 60 kilometru garumā ar tehniskajiem līdzekļiem varētu būt aprīkots nākamā gada rudenī. Tomēr arī tehniskie palīglīdzekļi neapturēs migrantu centienus iekļūt Latvijā.
"Robežas infrastruktūra tāpat tiek bojāta, tāpat ir mēģinājumi ar rakšanu zem zemes [zem žoga]. Tehniskie līdzekļi palīdzēs, bet tas nenozīmē, ka neviens nelīdīs pāri žogam. Bet mēs viņus noķersim," piebilda Pujāts.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai. Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu.
Ilgāku laiku vairākās pierobežas pašvaldībās bija noteikta ārkārtējā situācija, bet 2023. gada vidū, mainot regulējumu, uz pusgadu izsludināja pastiprinātu robežapsardzības režīmu. Tāpat papildus mobilizēja robežsargus, ņemot vērā strauji pieaugušo hibrīdapdraudējumu uz Latvijas–Baltkrievijas robežas. Cīņā pret nelegālo migrāciju atbalstu sniedza arī Igaunijas un Lietuvas robežsargi.
2024. gada februārī noslēdzoties pastiprināta robežapsardzības režīma termiņam, robežsardze tomēr turpināja darbu pastiprinātā režīmā. Šā gada marta vidū, ņemot vērā lielo Latvijas–Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas mēģinājumu gadījumu skaitu, atsevišķās pašvaldībās izsludināts pastiprināts robežapsardzības režīms no 13. marta līdz 12. septembrim, vēlāk tas pagarināts līdz gada beigām.
