Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis prezentēja 10 mēnešu datus. Tie rāda, ka pārkāpumu skaits, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, ir samazinājies. Jančevskis norādīja, ka sabiedrībai tiek skaidrots, kādos negadījumos var izmantot saskaņotos paziņojumus, lai neapgrūtinātu policiju, un tas arī atsaucies uz statistiku. Tas nozīmējot arī to, ka vadītāji kļūst atbildīgāki.
"Negadījumos samazinājies gan viegli ievainoto, gan smagi ievainoto skaits. Bojāgājušo skaits 10 mēnešos samazinājies, apsteidzot 2022. gada rādītājus, kas līdz šim bija visu laiku mazākais rādītājs Latvijas vēsturē bojāgājušo skaitā," sacīja Jančevskis.
Šogad visvairāk bojāgājušo fiksēts aprīļa, maija, jūnija un septembra mēnešos – no 11 līdz 17 bojāgājušajiem. Tie bija smagie negadījumi, kad gāja bojā vairāki cilvēki reizē. Samazinājušies arī citu negadījumu skaits, piemēram, to, kuros iesaistīti velosipēdisti: šogad bijuši četri uzbraukumi velosipēdistiem, bet pērn tādu bija 10.
Kopumā šogad uz valsts ceļiem gājuši bojā 55 cilvēki, bet, piemēram, 2020. gadā tādā pašā laika periodā bija 79 bojāgājušie.
Pieaugums bijis fiksētajiem administratīvajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē, un tas noticis ātruma pārkāpumu dēļ. Arī transporta vadīšanas alkohola reibumā gadījumu skaits sarucis.
Trešdien, 13. novembrī, apstiprināta kohēzijas programma, caur kuru varēs ieguldīt līdzekļus ceļu infrastruktūrā. Plānots uzbūvēt divu līmeņu šķērsojumu pie Brankām uz Jelgavas šosejas, plānoti uzlabojumi Garkalnē, Apšupes krustojumā, Baldones pagastā tiks veidots rotācijas aplis, Olaines ievadā būs divlīmeņu šķērsojums, arī Medzābakos būs jauns gājēju pārvads.
VSIA "Latvijas Valsts ceļi" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis sacīja, ka
tuvāko trīs gadu laikā plānots vidējā ātruma radaru skaitu valstī palielināt līdz aptuveni 100.
Nākamgad uz ceļiem plānots izvietoti vēl 33 vidēja ātruma radarus. 13 no tiem varētu attīstīt, pārveidojot fotoradarus.
Sanāksmē izskanēja arī jautājums, kā pasargāt autobraucējus no sadursmes ar dzīvniekiem. Lazdovskis pauda, ka vairāk jāstrādā ar meža joslas iztīrīšanu, lai tos savlaicīgi varētu pamanīt. Speciālas žogu programmas nav.
Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins vērsa uzmanību uz to, ka ir valstis, kur obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas (OCTA) segums ir pielāgots sadursmēm ar meža zvēriem, tomēr tad būtu jāveic pamatīga koncepta maiņa un kāptu vidējā OCTA cena.
