"Attaisot šīs durvis, redzam, ka energoefektivitāte. Lai saglabātu to, ka šīs ir amatnieku darinātas klēts durvis, un redzot šo specifiku un pakāpienus, mēs nevarējām iekšā ielikt vērtni, tad mums bija konceptuāli viss jāmaina. Risinājums bija šeit ielikt stikla vējtveri," stāstot par siltuma zudumu samazināšanu viesnīcā "Sīmanis Hotel", skaidro uzņēmējs, ēku īpašnieks Artis Rozītis.
Uzņēmējs neslēpj, ka energoefektivitātes uzlabošana ir izaicinājums.
"Ir parastie gropju logi. Mēs šo energoefektivitāti risinām ar ziemas logiem. Tas ir tāds laikietilpīgs un krāmīgs pasākums. Mēs tos pavasarī no pagrabstāva ņemam ārā, nomazgājam. Tie ir sanumurēti, un tad ieliekam iekšā un ar šiem klipšiem aiztaisām ciet," turpina Rozītis.
Kā sabalansēt mūsdienu cilvēka vajadzības pēc komforta, lai ar siltuma zudumu novēršanu senajās ēkās nesabojātu to kultūrvēsturisko vērtību, ir joprojām aktuāls diskusiju temats. Eiropas mēroga pētījumā par šo tēmu piedalījusies arī Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), izstrādājot vadlīnijas, kā labāk rīkoties.
"Lai saglabātu vēsturisko ēku un nodrošinātu vienlaicīgi arī zemu enerģijas patēriņu, diemžēl nevar veikt klasiskos pasākumus,"
piebilst RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta profesore Andra Blumberga.
Tikmēr būvfiziķis Andris Vulāns uzsver, ka mūsdienās ir arī moderni materiāli un pieejas siltuma zudumu novēršanai, ko var izmantot arī vēsturiskajās ēkās.
Mūsdienās būvniecības nozare ir atbildīga par līdz pat 40% no pasaules siltumnīcefekta gāzu emisijām.
Šis seminārs bija viens no starptautiska projekta "Ilgtspējīga seno ēku modernizācija" daļām. Projekta laikā taps arī zināšanu materiālu banka ar padomiem, kā labāk un pareizāk uzlabot energoefektivitāti.
