Ēka Liepājā, Lēņu ielā 5, sabiedrības uzmanības lokā nonāca 2021. gada rudenī pēc tam, kad pašvaldība, kas pārņēma ekspluatācijā nenodoto ēku, sāka no tās izlikt iedzīvotājus. Daļa no viņiem jau bija nopirkuši dzīvokļus šajā namā. Tagad šie iedzīvotāji mīt kur nu kurais – kāds pie radiem, kāds citviet.
Riņķa danča pamatā ir tas, ka ēkas īpašnieks bija sācis pārdot dzīvokļus, taču ēka nebija nodota ekspluatācijā un tajā dzīvot nedrīkstēja. Iedzīvotāji pret pašvaldības rīcību vērsušies tiesā.
"Mums visiem ir pirkuma vai nodomu līgumi, un tie dzīvokļi ir reāli eksistējoši. Tos var saukt par dzīvokļiem, par domājamām daļām, bet reāli tie ir dzīvokļi, daļa no tiem jau ir labiekārtoti un izremontēti, ar siltām grīdām un mēbelēm, un visu pārējo. Un tas, ko mēs vēlamies panākt, ir – lai mums atzīst šīs īpašumtiesības," sacīja Lorita Siksna, kura bija nopirkusi dzīvokli namā Liepājā, Lēņu ielā 5.
Tomēr tiesa nolēma par labu pašvaldībai un pieteicēju prasība noraidīja. Iedzīvotāji tomēr negrasās padoties un spriedumu pārsūdzēs.
Tikmēr pašvaldība spērusi pirmos soļus, izsludinot iepirkumu, lai pabeigtu ēkas celtniecību un nodotu to ekspluatācijā.
"Attiecībā uz to, vai tur varētu dzīvot – iespējams, ja cilvēki atbilst personu lokam, kurām pašvaldība var sniegt palīdzību "Likuma par pašvaldības palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā" noteiktā kārtībā un pašvaldības saistošo noteikumu kārtībā. Ja atbilst, tad cilvēki uzņemti rindā," sacīja Liepājas pašvaldības izpilddirektora vietnieks īpašumu jautājumos Mārtiņš Tīdens.
Teorētiski no sacītā noprotams, ka tie iedzīvotāji, kuri samaksājuši naudu par dzīvokļiem, tērējuši līdzekļus to iekārtošanai, var palikt bez nekā.
Nekustamo īpašumu jautājumos Latvijā pieredzējis jurists Jānis Lapsa norādīja uz iedzīvotāju lielāko kļūdu šajā sarežģītajā jautājumā: "Ja tu pērc kaut ko, kas nav nodots ekspluatācijā, tad šajā gadījumā tu jau riskē ar naudas līdzekļiem pirkuma summas apmērā. Bet tas ir pilnīgi neattaisnojams risks – vēl guldīt naudu iekšā remontējot un jau sākt dzīvot, tādējādi apdraudot sevi un ģimenes locekļus. Tā ir tā galvenā kļūda, ko cilvēki pieļauj, nepārbaudot visus dokumentus vai nenolīgstot advokātu pirms pirkšanas, nevis tagad, kad ir nepatikšanas."
Tikmēr pats dzīvokļu pārdevējs Raitis Adminiņš savu vainu notikušajā nesaskata, bet gan gluži pretēji uzskata, ka valsts viņu apkrāpusi. Viņš arī tiesājas ar valsti – lieta jau nonākusi līdz Augstākajai tiesai.
"Man ir tiesas process par to, ka man to māju atsavināja. Firmai atsavināja māju ar notariāli apstiprinātiem līgumiem. Bet atsavināšana notika nelikumīgi, jo visas Zemesgrāmatas, visas īpašumtiesības – man visi dokumenti ir kārtībā," sacīja Adminiņš.
Iedzīvotāji pret Adminiņu nevēršas, jo, viņuprāt, viņš neko neesot pārkāpis. Bet to, kā un kad beigsies šīs ēkas un tās dzīvokļu pircēju lieta, šobrīd nav iespējams prognozēt. Priekšā nākamās tiesas, un to iznākums ir nezināms.