ĪSUMĀ:
- Līgumu par slimnīcas A2 korpusa izbūvi par 106 miljoniem eiro noslēdza 2020. gadā.
- Ēkas būvniecību plānoja pabeigt 2023. gada beigās.
- Pērn būvnieki paziņoja: izmaksas kāpa par 25%, vajadzīgi vēl 22 miljoni eiro.
- Būvnieku un slimnīcas sarunās panāca vienošanos – papildus 16,011 miljoni eiro.
- Tagad A2 korpusu plāno pabeigt 2024. gada jūnijā.
- Valdība izmaksu kāpuma segšanai atļāva izmantot ES fondu nākamā perioda naudu.
- Tas gan samazinās slimnīcas B korpusam pieejamos līdzekļus.
- Tikmēr jaunā korpusa pabeigšanu ļoti gaida arī slimnīcas darbinieki.
- Savukārt premjers bija sašutis par sadārdzinājumu un kavēšanos.
Valdība otrdien atļāva Veselības ministrijai segt būvdarbu sadārdzinājumu no Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam līdzekļiem. Tos sākotnēji bija iecerēts izmantot nākamajai jaunajai slimnīcas ēkai – B korpusam. Savukārt B korpusa būvniecībai naudu plānots meklēt valsts budžetā vai no ES fondiem pieejamā finansējuma 2021. – 2027. gadam.
Veselības ministrijai sadarbībā ar slimnīcu vēl būs jāsaskaņo A2 projekta grozījumi ar Eiropas Komisiju.
Sadārdzinājums par 16 miljoniem un ilgāks būvniecības termiņš
Jau pagājušā gada beigās būvnieki – SIA "Velve" – brīdināja, ka būvniecības izmaksas pieaugušas par 25%, un bez papildu 22,06 miljoniem eiro slimnīcas jauno korpusu uzbūvēt līdz galam nevarēšot. Līdz ar cenu kāpumu palēninājās arī celtniecības darbi.
Lai risinātu situāciju, sākās Veselības ministrijas, slimnīcas un būvuzņēmēju pārrunas par izmaksu kāpuma pozīcijām, precīziem aprēķiniem un to, kā augošās izmaksas kompensēt. Sarunu iznākums bija vienošanās ar būvniekiem, ka projekta pabeigšanai papildus meklēs vairāk nekā 16 miljonus eiro un līgumu par ēkas pabeigšanu pagarinās līdz nākamā gada 1. jūnijam.
Slimnīcas pārstāvji valdības sēdē skaidroja, ka līgums ar SIA "Velve" bija parakstīts 2020. gada augustā un tajā bija ierēķināta iespējamā inflācija 3,2% apmērā, kas bija uzņēmuma risks, taču reālais būvniecības izmaksu kāpums izrādījās daudz lielāks.
Veselības ministrija paziņojumā medijiem skaidroja, ka situāciju būvniecības tirgū ietekmējusi ģeopolitiskā situācija, kas radījusi resursu sadārdzinājumu, kas iepriekš nebija prognozējams ne slimnīcai, ne uzņēmējam. Prognozējamais būvdarbu sadārdzinājums sasniedz 16 011 809 eiro (ar PVN).
Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks finanšu jautājumos Boriss Kņigins valdības sēdē skaidroja, ka ir vienošanās par izdevumu pārskatīšanu, taču sadārdzinājums nebūs piemērots uzņēmuma peļņas sadaļai.
Vienošanās ar būvniekiem "paredz sadārdzinājumu segt solidāri", "līgumcenu paredzēts palielināt ne vairāk kā par 14%, paredzot iespēju līgumcenu pārskatīt, ja būvdarbu izmaksas krītas", paziņojumā medijiem norādīja slimnīcas valdes locekle Agra Ločmele.
Jaunā korpusa pabeigšanu ļoti gaida arī slimnīcas darbinieki
Līdz šim ir izbūvēts ēkas karkass, izbūvēta gandrīz visa fasāde un jumts, par 50% izbūvētas inženierkomunikācijas, taču pašlaik skaidrs, ka ēku varēs pabeigt tikai līdz 2024. gada jūnijam.
Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" prognozēja, ka, ja nenotiks nenotiek nekas ārkārtējais un cenas turpināsies stabilizēties, līdz nākamā gada martam ēku nodos ekspluatācijā un uzsāks tās aprīkošanu, un jau līdz 1.oktobrim jaunais korpuss sāks uzņemt pacientus.
ikmēr jaunā korpusa pabeigšanu ļoti gaida arī slimnīcas darbinieki. Stradiņa slimnīcas arodorganizācijas vadītāja, anestezioloģe Sarmīte Plūme, kura strādā jaunajā ēkā, saka, ka tā ir šim gadsimtam atbilstoša, ērta gan pacientiem, gan darbiniekiem – ne tāda kā slimnīcas vecās ēkas, kas pastāvīgi jāremontē un kurās dažkārt trūkst pat elementāru ērtību.
"Veselības aprūpe ir tā nozare, kurai visu laiku jāattīstās – gan tehnoloģijās, gan arī telpu jautājumā, jo mēs zinām, ka telpas ir novecojušas.
Ja nodaļās ir 20 pacientu vai vairāk pacientu un uz nodaļu ir viena duša…," sacīja Sarmīte Plūme.
Protams, arodbiedrības vadītāja akcentēja to, ka Stradiņa slimnīcā ļoti trūkst darbaroku. Arī Muciņš pirms dažām dienām informēja, ka Stradiņos ir simtiem vakanču, tātad tikpat aktuāls kā ēkas pabeigšana ir jautājums par to, kas jaunajā, skaistajā ēkā strādās.
Slimnīcas infrastruktūras ilgtermiņa attīstības plāns paredz, ka 2029. gadā mūsdienu prasībām atbilstošas infrastruktūras īpatsvars pret kopējo slimnīcas infrastruktūru, kurā ir daudz vēsturisku ēku, būs vismaz 80%, kas ļaus izmantot jaunākās un efektīvākās tehnoloģijas un materiālus un sniegs atbalstu un piemērotu vidi pacientiem un apmeklētājiem, norādīja Veselības ministrija.
Kariņš sašutis par sadārdzinājumu
Tikmēr premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") valdības sēdē asi reaģēja uz ziņojumu par būvdarbu iekavēšanos un sadārdzināšanos. Lai noskaidrotu, vai aiz izmaksu kāpuma neslēpjas kāda krāpnieciska shēma, premjers šajā jautājumā lūdza izteikties ne vien ekonomikas ministri Ilzi Indriksoni (Nacionālā apvienība), bet arī ģenerālprokuroru Juri Stukānu.
"Tas iemesls, kāpēc sadārdzinās, jo viss ir kļuvis dārgāks. Bet tam jau bija jābūt gatavam agrāk! Un tad iznāk tā, es atvainojos, – būvnieks velk, kamēr viss ir dārgāks, un valsts maksā aizvien vairāk! Paskaidrojiet, ka tas tā nav, ka kāds, būvnieki atkal velk valsti aiz deguna! Un vai šie paši būvnieki ir šie paši "karteļnieki"?" jautāja Kariņš.
Ģenerālprokurors Juris Stukāns informēja, ka uzņēmums, kuru Konkurences padome nosauca par vienu no būvnieku karteļa dalībniekiem, samaksāja sodu un netiesājās. "Pārējie iesniedza sūdzības par Konkurences padomes lēmumu, un tagad paies vairāki gadi, kamēr to lietu izskatīs," sacīja Stukāns.
Viņš arī norādīja, ka, ņemot vērā bēdīgo pieredzi ar citiem iepriekš īstenotiem vērienīgiem celtniecības projektiem, tagad noteikts, ka līgumos ar būvniekiem jāietver indeksācija gan gadījumam, ja cenas kāpj, gan deflācijas gadījumā.
Taču ekonomikas ministre Ilze Indriksone pauda, ka šī prasība ir obligāta no šī gada sākuma, bet līgums par Stradiņa slimnīcas jauno korpusu ir noslēgts agrāk un tajā šī indeksācija nav ietverta.
Ministre arī aizrādīja, termiņa pagarinājums līdz nākamā gada jūnijam ir garāks nekā darbu aizkavēšanās sarunu dēļ.
Savukārt Muciņš Latvijas Radio sacīja, ka būvnieki sadārdzinājumu skaidroja ar situāciju, kas izveidojusies pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā – sākās piegāžu problēmas, "pazuda metāli, būvmateriāli no Austrumiem", tāpēc bija jāpārslēdz piegādes līgumi, turklāt apakšuzņēmēji cēla cenas, un ne vienmēr "Velve" varēja vienoties par darbu turpināšanu un bija jāmaina apakšuzņēmēji.
Muciņš norādīja, ka līgums slēgts pandēmijas laikā un, piemēram, ar pandēmijas laikā nekādu problēmu nebija un būvniecība turpinājās, taču Krievijas sāktais karš nebija ieplānots.
KONTEKSTS:
Būvnieki jau iepriekš norādījuši, ka Stradiņa slimnīcas A2 korpusa būvniecība līdz 2023. gada beigām netiks pabeigta, ja līdz 1. februārim netiks panākta vienošanās par 22,6 miljonu eiro būvniecības sadārdzinājuma kompensāciju. Tikmēr slimnīcas vadība norādīja, ka vēlas precīzus aprēķinus, lai pa pozīcijām izprastu sadārdzinājuma pamatotību.
Informācija slimnīcas mājaslapā liecina, ka A2 ēkā plāno izvietot Neatliekamās medicīnas centru (uzņemšana), operāciju zāles, ķirurģijas un neiroķirurģijas profilus, neiroloģijas nodaļu un insulta vienību, sejas un žokļu ķirurģiju, kā arī intensīvo terapiju un Sievietes un bērna klīniku kopā ar dzemdību bloku. Pacientiem plānotas pārsvarā divvietīgas un atsevišķas vienvietīgas palātas (infekciju izplatības ierobežošanai).
Jau iepriekš izstrādātajā slimnīcas ēku un telpu izmantošanas perspektīvajā plānā ir paredzēts, ka pēc A korpusa celtniecības pabeigšanas tiks atbrīvotas telpas esošajos slimnīcas korpusos – vēsturiskajos arhitekta Šmēlinga projektētajos 21.; 23.; 24.; 25. korpusos; 15. korpusā, kura ekspluatācija uzsākta 1956. gadā; 32. korpusā, kura būvdarbi pabeigti 1972. gadā.
