ĪSUMĀ:
- Smiltenes novads vērtē skolu slēgšanu Launkalnē, Trapenē, Bilskā, Drustos un Variņos.
- Variņu skolēnus no 2024. gada plāno vest 9 km uz Palsmani, ceļu sola asfaltēt.
- Variņos samazinās skolēnu skaits, dzimstības dati nav iepriecinoši.
- Novada mērs: Skolu slēgšana ļaus ietaupīt pusmiljonu eiro.
- Tomēr iedzīvotāji savākuši 393 parakstus pret skolas slēgšanu.
- Vienprātības par stratēģiju nav arī pašiem domniekiem, balsos 28. martā.
Variņu pamatskolas modernajā sporta hallē, ko uzcēla pirms 15 gadiem, bērni pēc stundām spēlēja badmintonu un volejbolu. Latvijas Radio sastaptie zēni par iespēju braukt mācīties uz citu vietu sacīja, ka tas "nebūtu forši, agri jāceļas, sveši bērni".
"Man šeit patīk mācīties. Labāk nekā tajās skolās, kurās ir tūkstošiem bērnu," atzina viens no skolēniem.
Arvien dilstošais skolēnu skaits – tas ir klupšanas akmens, kas Smiltenes novada Variņu skolu ierindojis potenciāli slēdzamo izglītības iestāžu sarakstā līdzās Launkalnes, Trapenes, Bilskas un Drustu skoliņām.
Pašlaik gan tas apstājies pie 55, turklāt cerības viešot bērnudārza statistika – uzņemti vairāk nekā trīsdesmit, vēl citi gaida rindā, jo visiem vietas nevar nodrošināt nepiemēroto telpu dēļ.
Taču dzimstības dati Variņos patlaban nav iepriecinoši: labākais rādītājs ir astoņi bērni 2019. gadā, pagājušogad pasaulē nākuši tikai četri.
Novada izglītības attīstības stratēģijas projektā ir ieteikts uz Variņu skolu pārcelt pirmsskolu, kas šobrīd izmitināta dzīvojamajā mājā. Taču tā dalīšot telpas nevis ar skolas līdzšinējiem saimniekiem, bet gan ar Smiltenes novada speciālo pamatskolu, kura atstās ekonomiski neizdevīgo bijušo muižas pili Palsmanē.
Savukārt Variņu jauno paaudzi ik dienas vizinās mācīties nepilnus deviņus kilometrus uz Palsmanes pamatskolu, kur skolēnu ir vairāk. Zemes ceļu, kas savieno abas vietas, paredzēts noasfaltēt.
"Ja mēs skatāmies katru punktu atsevišķi, varbūt ieguvumus tik ļoti nevar saskatīt. Bet, ja mēs skatāmies uz ainu kopumā, tad redzam, ka ietaupījums ir – vairāk nekā pusmiljons," par skolu tīkla optimizāciju skaitļu valodā sacīja Smiltenes novada mērs Edgars Avotiņš (Nacionālā apvienība).
"Šos resursus var novirzīt atpakaļ izglītības sistēmā, samaksājot pedagogiem cienīgu atalgojumu, samaksājot atbalsta personālam, veicot materiāli tehniskās bāzes uzlabošanu," norādīja domes priekšsēdētājs.
Taču Variņu iedzīvotājus šāds skaidrojums neapmierina. Kamēr bērni sporta zālē sita bumbu, vienā no klasēm sanākuši viņu vecāki un arī daļa no 17 pedagogiem, lai apspriestu, kā apelēt pie novada domniekiem.
"Paraksti ir iesniegti pirmdien no rīta. 393 paraksti par to, lai atceltu šo izglītības stratēģiju un pārstrādātu. Parakstījušies ir Variņu iedzīvotāji, bet mūs ir atbalstījuši arī Smiltenes novada iedzīvotāji, kam nav vienalga, kas notiek ar skolām, laukiem kopumā," stāstīja Vilnis Korulis, kura meita mācās 7. klasē.
Variņi kā administratīvais centrs izveidojās tikai kolhoza "Oktobris" laikā, padomju koncepta turpinājums ir SIA "Palsa"’, bet kultūru un tradīcijas šajā vietā uztur 1976. gadā uzceltā skola.
Viena no protestētajiem pret tās aizvēršanu, Kristīne Ulmane ar daudzbērnu ģimeni tikai pirms trim gadiem pārcēlusies uz lauku mājām septiņus kilometrus no Variņu centra un šo izvēli lielā mērā izdarījusi skolas dēļ. Viņas bērni iet 2. un 6. klasē, jaunākais gaida rindu bērnudārzā.
Izmaiņu gadījumā viņai nav skaidrības arī par loģistiku. Kristīni baida slēdzamās Launkalnes skolas vecāku teiktais, ka pašvaldības autobusā uz netālo Smilteni dažam skolnieciņam ceļā paiet stunda.
"Nebūs skolas, nebūs pagasta! Tas nav tik vienkārši, kā viņi savos ciparos iedomājas.
Skola ir mūsu dvēsele. Ja slēdzam, tad es savus bērnus aizcelšu uz citu novadu," brīdināja Kristīne.
Smiltenes novada pašvaldība gan skaidroja, ka tas ir tikai optimizācijas projekts, ko citos Latvijas reģionos nemaz tik publiski neiztirzā, turklāt sāpīgas esot jebkuras reformas.
Vienprātības par stratēģiju nav arī pašiem domniekiem, lai gan balsojums par to paredzēts jau 28. martā.
KONTEKSTS:
Pēc "Apvienotā saraksta" iebildēm valdošā koalīcija vienojusies no nākamā gada budžeta likumprojektu paketes izņemt Izglītības likuma grozījumus, kas būtu kalpojuši kā sākums skolu tīkla reformai. "Apvienotā saraksta" pārstāvju ieskatā šie grozījumi būtu apdraudējuši mazo lauku skolu turpmāku pastāvēšanu.
Sarunas par skolu slēgšanu ierasti bijis ļoti sensitīvs temats. To nevēlas pieļaut vietējie iedzīvotāji, un līdz šim pret to parasti ļoti strikti iebilda arī vietējās pašvaldības.
Taču, šķiet, pēc novadu reformas spēles noteikumi ir mainījušies – pašas vietvaras rūpīgi sākušas plānot, kā skolu tīklu optimizēt. Eksperti to vērtē kā loģisku lietu kārtību, jo novadu jaunās aprises prasa pārplānot arī skolu tīklu.
